Secinājumi
1. Ņemot vērā visu iepriekš aprakstīto, var secināt, ka darba tiesības ir viena no dinamiskākajām tiesību nozarēm, ar ko saskaras visi cilvēki, stājoties darba tiesiskajās attiecībās – pašnodarbinātie, kā arī cilvēki, kas stājas civiltiesiskās darba attiecībās un padotie darbinieki.
2. Darba tiesības aizsargā darbinieku un aizstāv tā intereses darba procesā. Tomēr jāatzīmē, ka tikai darba attiecības, kas dibinātas uz darbinieka un darba devēja darba līguma pamata attiecināmas uz darba tiesībām. Viens no šo tiesību uzdevumiem ir ekonomiskās attīstības veicināšana.
3. Parasti uzsākot darba tiesiskās attiecības, domstarpības starp darbinieku un darba devēju neveidojas, turpretim gadījumos, kad darba attiecības tiek izbeigtas pēc kādas no pušu iniciatīvas, viena no pusēm – galvenokārt darbinieks – bieži vien paliek neapmierināta.
4. Individuālo darba strīdu iemeslu ir daudz, tie ir dažādos tos ir iespējams risināt gan pārrunu ceļā, gan, izveidojot darba strīdu komisiju, gan arī tiesas ceļā.
5. Vienlīdzīgas attieksmes aizliegums visbiežāk tiek risināts pārrunu ceļā,
6. Kā liecina darbā apkopotie tiesu prakses piemēri, kā arī kopējie statistikas dati, darba strīdu risināšana tiesā ir pārsvarā no darba ņēmēju puses ir saistīta ar prasību par atjaunošanu darbā, kā arī par darba samaksas piedziņu. Darba autors individuālo darba strīdu risināšanā vēršanos tiesā uzskata kā galējo variantu, kad visas pārējās metodes jau ir izmēģinātas.
7. Kā uzskata darba autors un arī kā to pierāda tiesu prakses materiāli, tiesu praksē pastāv problēmas un rodas šaubas par to, kā Darba likuma normas tulkojamas un piemērojamas, lai panāktu taisnīgu risinājumu darba tiesiskajās attiecībās.
…
