Sava temata izvēli autors pamato ar to, ka minētais temats ir aktuāls. Kukuļošana ir izplatīta. Par kukuļošanas darbībām tiek ierosinātas daudzas krimināllietas; tajās iesaistītās puses, nereti arī masu mēdiji, savu iespēju robežās, seko līdzi to lietas izmeklēšanai, gaidot izmeklēšanas rezultātus. Arī pēc praktiskās pieredzes, izmeklējot krimināllietas par kukuļošanu, var teikt, ka katra noziedzīga nodarījuma īpatnības nekad nevar zināt pilnībā, katrs atsevišķs kukuļošanas gadījums, vai tā būtu kukuļņemšana, kukuļdošana vai starpniecība kukuļošanā, ir savādāks, ir jāņem vērā katra gadījuma individualitāti un noziedzīgā nodarījuma subjekta personību.
Juridiskajā literatūrā un tiesu prakses apkopojumos sniegtā informācija bieži vien ir nepietiekoša, jo konstatējot un atklājot kādu jaunu izdarītu kukuļošanu, tā dažkārt satur vēl līdz šim neapzinātas pazīmes, kas rada grūtības tās kvalificēšanā. Tas, autoraprāt, izskaidrojams ar to personu, kas izdara šos noziegumus, raksturu un izdomu. Mainoties laikmetiem, iespējām un tehnoloģijām, ar kukuļošanu saistītie noziegumi kļūst komplicētāki un sarežģītāki. Līdz ar to arī personām, kas atklāj un izmeklē šos noziedzīgos nodarījumus jāiet līdzi laikam un jāceļ kvalifikācija.
Savā darbā autors veicis Latvijas Kriminālkodeksa un Krimināllikuma pantu, kas saistīti ar kukuļošanu, analīzi un salīdzināšanu, parādījis izmaiņas Krimināllikumā. Izmaiņas Krimināllikumā autors vērtē pozitīvi, jo, salīdzinājumā ar neseno pagātni korupcijas problēma Latvijā ir kļuvusi daudz aktuālāka. Kukuļošanas nodarījuma lietās tiesību sargājošās iestādes sastopas ar neapšaubāmi lielāku pretdarbību. Izmantojot likumdošanas nepilnības, bieži vien kriminālās pasaules elementi cenšas izvairīties no atbildības un soda. Nereti organizētās noziedzības pārstāvji (arī kukuļņēmēji) darbojās grupās vai mēdz uzdoties par citām personām (amatpersonām), šādā veidā mēģinot prettiesiskā ceļā iegūt no kādas juridiskas vai fiziskas personas naudas līdzekļus vai citas materiālās vērtības.
Darba pētījuma objekts ir kukuļošanas izmeklēšanas īpatnības, tās īpatnības, kuras raksturīgas vienīgi šai nozieguma kategorijai un, kuras būtu vēlams ņemt vērā izmeklējot noziedzīgus nodarījumus.
No pētījuma objekta izriet arī darba mērķis, un tas ir sekojošs- parādīt noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar kukuļošanu, kā vienu no galvenajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, to vietu šāda veida noziedzīgu nodarījumu struktūrā, atspoguļojot to kvalificēšanas problēmas, īpatnības, raksturojot likumdošanas izmaiņas un tiesu praksi.
Darba mērķis ir cieši saistīts ar darba uzdevumiem:
dot kukuļošanas jēdzienu un sniegt krimināltiesisko raksturojumu,
apskatīt kukuļošanas kvalifikācijas problēmas un tiesu praksi, salīdzināt to ar citu valstu praksi,
apkopot dažādu autoru viedokļus, lai sasniegtu darba mērķi – pašam rast un paust savu viedokli par šo tēmu un ar to saistītām neskaidrībām un domstarpībām.
Darba pamatmērķa sasniegšanai tiks izmantotas tādas pētnieciskās metodes kā–
Latvijas un ārzemju literatūras analīze un salīdzināšana,
Pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu prakses analīze,
Indukcijas un dedukcijas metodes, izdarot savus vispārinājumus un secinājumus,
dažādu autoru, kas rakstījuši par kukuļošanas krimināltiesisko raksturojumu, pētījumu analīze.
Darbā tiks analizēti Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, kuri ir uzskatāmi par kukuļošanas nodarījumiem. Kukuļošanas nodarījumi ir ietverti Krimināllikuma 24.sevišķās daļas sadaļā - Noziedzīgie nodarījumi valsts institūciju dienestā.
Darbā tiks pētīta arī kukuļošanas nodarījumu izpratne ārvalstīs - Vācijā, Spānijā, Austrijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, kā arī Azerbaidžānā un Japānā. Šo valstu kriminālkodeksos paredzētos kukuļošanas nodarījumus autors salīdzinās ar Krimināllikuma attiecīgajiem pantiem. Analizējot citu valsts kodeksus ir jāatzīmē tas, ka vairākumā gadījumos attieksme pret kukuļošanas nodarījumiem ir līdzīga. Visās Eiropas valstīs ir paredzēta atbildība par kukuļošanas nodarījumiem, vienmēr minētais noziedzīgā nodarījuma veids tiek uzskatīts par smagu un bīstamu nodarījumu, kas apdraud valsts intereses un grauj valsts prestižu sabiedrības priekšā.
Pētījumā autors izmantojis plašu literatūras klāstu, sākot ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, grāmatām un publikācijām, kas satur ziņas par izpētāmo tēmu, un visbeidzot izmantojot prakses materiālus, resursus Internetā kā arī citus nepublicētus izdevumus.…
