Piebalgas paugurainē esošais Ķūžu ezers, kurš atrodas starppauguru ieplakā, ir labs holocēna klimatisko izmaiņu pētījumu objekts, jo ezeram nav liela apjoma caurteces un tā platība ir gana
maza, lai tā krastos visnotaļ netraucētos apstākļos uzkrātos organogēnie nogulumi. Šādi mazas platības ezeri ir maz pētīti, tāpēc ir interesants pētījumu objekts un arī, iespējams, vērtīgs informācijas avots - holocēna klimata izmaiņu indikators. Autors savā darbā ir veicis augu makroatlieku uzskaiti un analīzi. Šī pētījumu metode sniedz ieskatu, kādi augi ir auguši pētāmā ezera krastā holocēna laikā. Nosakot identificēto augu augšanas apstākļus, ir iespējams izsekot līdzi ezera attīstībai, ūdens līmeņa un klimata izmaiņām.
Darba mērķis ir noskaidrot Ķūžu ezera piekrastes veģetācijas izmaiņas holocēnā, izmantojot augu makroatlieku (paleokarpoloģisko) analīzi.
Darba uzdevumi:
1) iepriekšējo pētījumu un kartogrāfiskā materiāla apkopošana par Ķūžu ezeru;
2) veikt lauka darbus - Ķūžu ezera apsekošana, paraugu noņemšana ezera krastos - urbuma
veikšana, tā dokumentēšana un transportēšana uz laboratoriju;
3) apgūt augu paleokarpoloģiskās pētniecības metodi praksē;
4) veikt paleokarpoloģisko analīzi Ķūžu ezera nogulumu griezumam, apstrādāt iegūtos
datus, sastādīt makroatlieku diagrammu ar datorprogrammām TILIA un TGView, veikt
datu interpretāciju;
5) salīdzināt iegūto Ķūžu ezeru augu makroatlieku (paleokarpoloģisko) diagrammu ar Ingas
Pieses veikto sporu- putekšľu diagrammu šim pašam urbumam, kā arī salīdzināt iegūtos
datus ar igauņu zinātnieku veiktajiem pētījumiem Ķūžu ezerā (Kangur, 2009.).
Darbs izstrādāts LU ĢZZF Kvartārvides laboratorijā. Lauka pētījumi veikti 2006. gada martā
un 2007. gada augustā. Laboratorijas darbi veikti no 2009. gada februāra līdz maijam. Darba
kopējais apjoms ir 63 lappuses, tajā ir 35 attēli, 1 tabula un 4 pielikumi.
Darbs sastāv no literatūras apskata, kurā tika apzināts Ķūžu ezera apkaimes
fizioģeogrāfiskais raksturojums, makroatlieku pētījumu teorija un vēsture, Latvijas teritorijas
augāja un klimata izmaiņas holocēnā. Materiālu un metožu daļā tika apskatīti pieejamie materiāli
par pētāmo Ķūžu ezeru. Lauka darbu un laboratorijas darbu daļā autors apraksta, kādus lauka un
laboratorijas darbus veicis, kādas metodes izmantojis. Laboratorijas darbu ietvaros tika apgūta
augu makroatlieku (paleokarpoloģiskā) analīze, kā arī no veiktā urbuma noņemto nogulumu
paraugu sagatavošana tai. Autors ir salīdzinājis sava veiktā pētījuma datus ar ģeoloģijas
bakalaura studentes Ingas Pieses veiktajiem sporu-putekššu analīžu rezultātiem, kā arī ar
Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūta pētnieku grupas veiktajiem pētījumiem. Rezultātā
izdarīti secinājumi par ezera piekrastes veģetācijas un ezera nogulumu veidošanās apstākļu
izmaiņām.…
