Secinājumi
Lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts pārvaldes darbību ir jāizpilda 4 galvenie priekšnoteikumi:
1) valdībai jābūt godīgai un kompetentai politiskos jautājumos;
2) godīgs, kompetents un motivēts civildienests;
3) pareiza valsts pārvaldes iestāžu institucionālā uzbūve;
4) pareizas un taisnīgas pārvaldes procedūras, kas nodrošina korektu – tiesisku lēmumu pieņemšanu.
Tā kā labas pārvaldības princips ir salīdzinoši jauns princips, tad Latvijas tiesību teorijā līdz šim nav veikti daudz pētījumu, kuri radītu viennozīmīgu izpratni par šo principu.
No valsts pārvaldes viedokļa “labai pārvaldībai” kā vispārējam tiesību principam ir ārējā un iekšējā dimensija. Ārēja – tās ir attiecības starp valsti un indivīdu. Iekšēja – valsts pārvaldes iekšēja organizācija. Abos gadījumos jēdziens tiek lietots šaurākā un plašākā nozīmē.
Laba pārvaldības ārējā dimensija plašākā nozīmē aptver visus vispārējo tiesību principus, kurus mēs atpazīstam kā administratīvā procesa principus. Šaurākā nozīmē mēs ietveram atziņas, kas vēl nav pazīstamas kā patstāvīgs princips.
Labas pārvaldības iekšējo dimensiju būtu pareizāk dēvēt par pienācīgu pārvaldību. Plašākā nozīmē tā aptvertu visus vispārējos tiesību principus uz kuriem balstās valsts pārvalde. Šaurākā nozīmē – tikai tos, kas jau nav atpazīstami kā patstāvīgi principi.
Eiropas Savienībā labas pārvaldības princips ir viena no cilvēka pamattiesībām un tas ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas sadaļā pilsoņu tiesības, kā arī Eiropas ombuds ir izveidojis Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu, kam ir būtiska nozīme principa ievērošanas sekmēšanā – tajā ietverti un skaidroti daudzi būtiski labas pārvaldības principa elementi.
Latvijas normatīvajos aktos nav tieši noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ir viena no cilvēka pamattiesībām, to var saprast tikai pēc Latvijas tiesu spriedumu un nolēmumu apskatīšanas.
Latvijas likumdošanā labas pārvaldības princips izriet no Satversmes 1.panta un Satversmes 89.panta. Labas pārvaldības principa saturs vislabāk atspoguļots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 5.daļā - valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Liela nozīme labas pārvaldības principa ievērošanā un piemērošanā ir tiesībsargam – neatkarīgai institūcijai ar plašākām pilnvarām kā Valsts Cilvēktiesību birojam. Tiesībsargs var iesaistīties ne tikai strīdu risināšanā, kas skar cilvēktiesības, bet arī citu strīdu risināšanā, kas radušies indivīdam ar valsts pārvaldi.
Līdz tiesībsarga biroja izveidei Latvijā nevienai neatkarīgai valsts institūcijai nebija dotas īpašas pilnvaras ātri, efektīvi un bez papildus izmaksām no iesniedzēju puses izskatīt iedzīvotāju sūdzības par valsts pārvaldi, par to iedzīvotāju tiesību aizskārumiem, kas noteiktas ne tikai Satversmē, bet arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pārvaldes darbību.
Tā kā labas pārvaldības princips nekur nav izsmeļoši skaidrots, tad tiesībsarga birojam būtu nepieciešams izveidot „Labas pārvaldības kodekss” kāds ir izveidots Eiropas Savienības ombudam „Labas administratīvās prakses kodekss”. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka visas valsts pārvaldes iestādes darbotos pēc vienādiem principiem, kas rezultātā būtu iespēja uzlabot administratīvo procesu, kā arī veicināt sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.
Būtu nepieciešams veicināt tiesībsarga institūcijas autoritāti, jo tas ir efektīvs mehānisms, kā nodrošināt privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību valsts pārvaldē. Šī institūcija būtu tā, kura vislabāk spētu nodrošināt labas pārvaldības principa īstenošanu valsts pārvaldes darbībā.
…
