SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apkopojot visu iepriekš aprakstīto un apskatīto ir jāuzsver, ka līgumi ieņem ļoti nozīmīgu vietu un lomu mūsu ikdienas dzīvē. Tas saistīts ar to, ka līgumi ir galvenais saistību rašanās pamats, jo ar līgumu palīdzību cilvēki var regulēt papildus daudzas ikdienišķas lietas – rīcību ar lietām, darba izpildi, svešu lietu pārzināšanu utt. To izpausmes ir tik daudznozīmīgas un dažādās, ka ikdienā cilvēks nemaz nevar aptvert un uzreiz pilnīgi raksturot katru līgumu un tā būtību.
Visas normas, kas reglamentē ar līgumiem saistītos jautājumus, ir ļoti vispārīgas un dod pusēm plašas iespējas savstarpēji vienoties par tādiem noteikumiem, kas abām pusēm ir pieņemami.
Runājot par līguma saturu, tad tas ir nepieciešams, lai dalībniekiem būtu plašāks priekšstats par visu līgumu un tajā ietvertajām saistībām, ko abi līdzēji uzņemas, noslēdzot attiecīgo līgumu. Tādējādi pasargājot sevi no liela riska, kas rodas no likuma nepilnīgas pārzināšanas. Labāk, lai līgums ir garš un sarežģīts, nekā šaubīgs, pilns ar nepilnībām. Kaut gan praktiska nozīme dabisko sastāvdaļu vai neiekļaušana nav, jo darbojas princips, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Pievēršoties darbā apskatītajiem atsevišķajiem līgumu veidiem un to saturam ir jāsaka, ka pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir:
- līguma priekšmets (prece);
- maksa.
Savukārt patapinājumā līguma būtiskās sastāvdaļas ir:
- lietošanas izdevums;
- kustamas, nekustamas lietas.
Visi nosacījumi, kas iekļauti līgumā, kā arī likumā paredzētie nosacījumi pēc līguma noslēgšanas abām pusēm kļūst par obligāti saistošiem un izpildāmiem.
Lai konstatētu līguma izpildīšanas neiespējamību un noteiktu tās tiesiskās sekas, jāpievērš uzmanība šādiem jautājumiem: 1) vai situāciju var raksturot kā izpildīšanas neiespējamību; 2) vai brīdī, kad neiespējamība iestājās, jau pastāvēja saistība, parādnieka pienākums izpildīt; 3) kāds ir neiespējamības cēlonis: objektīvs/subjektīvs, personas darbība/nejaušs gadījums.
Ir jāpievērš uzmanība līguma izpildei, kā rezultātā, tā neizpildes gadījumā, tiek piemērota juridiskā atbildība. Darbā ir izskatīti visi četri juridiskās atbildības veidi.
Pusēm ir jācenšas pēc iespējas plašāk un detalizētāk savu tiesisko attiecību saturu noteikt tieši pašā līgumā, jo īpaši ņemot vērā, ka saistību tiesību un arī civiltiesību kopumā pamatā darbojas princips, ka viss kas nav aizliegts, ir atļauts.
…
