.
Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:363397
 
Evaluation:
Published: 21.04.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 31 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Mācību motivācijas teorētisko nostādņu izpēte    5
1.1.  Ievērojamu pedagogu atziņas par mācību motivācijas būtību mācību procesā    5
1.2.  Motīvs kā vajadzības izpausmes forma    8
1.3.  Griba kā mācību motīvs    10
1.4.  Attieksmes veidošanās mācību procesā kā motivējošs līdzeklis    11
1.5.  Interese kā mācību motīvs    14
1.6.  Izziņas un sociālie motīvi    17
1.7.  Iekšējās un ārējās motivācijas nozīme mācību procesā    20
2.  Sākumskolas vecumposma psiholoģisko īpatnību raksturojums    26
3.  Skolēnu mācību motivācijas izpēte un iegūto rezultātu analīze    31
3.1.  Izstrādātā pētījuma programma un metodes    31
3.2.  Pētījumā iegūto datu analīze    32
  Nobeigums un secinājumi    66
  Anotācija    68
  Izmantotās literatūras saraksts    69
1.  Anketa skolēniem – 1    72
2.  Anketa vecākiem    72
3.  Anketa skolēniem – 2   
4.  Anketa skolotājiem   
5.  Mācību stundas vērošanas kritēriji   
Extract

Mācību motivācija ir viena no galvenajām mācību procesa sastāvdaļām, virzītājspēkiem. Tā ir vēlme skolēnā apgūt jaunas zināšanas, meklēt, pētīt un iegūt jaunu pieredzi. Motivācija ir pašpilnveides pamats, tās realizēšana veicina personības attīstību.
Izziņas motivācijas veidošana skolas vecumā ir viena no mūsu skolas centrālajām problēmām. Motīvi veidojas mācību procesā. To veidošanās lielā mērā atkarīga no mācību satura un metodēm.
Skola nevar iemācīt patstāvību un atbildību, bet tā var radīt mācību situācijas, kurās šīs īpašības sistemātiski attīstīt. Galvenais nosacījums ir padarīt skolēnus par mācību procesa subjektiem un dot iespēju viņiem būt par dalībniekiem, nevis vērotājiem. Baltajā grāmatā kā mācību metode ir minēta skolēnu iesaistīšana patstāvīgā darbībā un dažādi sadarbības veidi. Skola ir gan sabiedrības funkcija, gan arī līdzeklis, kas ietekmē un maina sabiedrību. Katrai skolai jānodrošina nepārtraukts, apzināts attīstības process. Skola kā elastīga organizācija ir centrālais virzošais spēks ceļā uz modernu valsti ar augstu labklājības līmeni. [23.,11-12.]
Bērna motivētība, vēlme līdzdarboties mācību stundās ir atkarīga no skolotāja prasmes viņus motivēt uz mācīšanos. Skolotājs izvēloties mācību saturu, materiālos resursus un dažādas darba metodes var izraisīt interesi par jebkuru mācību priekšmetu.
Bakalaura darba autori dziļāk izpētīt motivāciju pamudināja apstāklis, ka skolā ir pazeminājies skolēnu zināšanu līmenis, un viens nozīmīgs cēlonis tam ir motivācija. Tāpēc arī kursa darbā esmu nolēmusi izpētīt, kā tad veidojas skolēniem motivācija. Jaunākā skolas vecumā bērnu pozitīva izziņas motivācija nosaka veiksmīgus mācību rezultātus. Vēlētos pierādīt to, ka skolotājs izvēloties mācību saturu, materiālos resursus un dažādas darba metodes var izraisīt interesi par mācībām.
Šī darba veikšanai plānoju izmantot daudzveidīgu literatūru, lai pilnīgāk varētu izprast un izanalizēt doto problēmu. Domāju, ka arī vēsturiskais materiāls varētu dot papildus atziņas un idejas rakstot. Plānoju veikt dažādas aptaujas skolēnu vidū, uzzināt , kas ietekmē viņu vēlmi mācīties.
Tāpēc savā kursa darbā esmu izvirzījusi sekojošus mērķus un uzdevumus.
Pētījuma mērķis:
Pamatojoties uz zinātniskās literatūras un praktiskās pedagoģiskās pieredzes izpēti, noskaidrot un atklāt sākumskolas skolēnu mācību motivācijas veidošanās faktorus.
Uzdevumi:
1.Apkopot, izanalizēt un atlasīt pedagoģisko, psiholoģisko literatūru par mācību motivāciju.
2.Izvērtēt sākumskolas vecumposma īpatnības no mācību motivācijas aspekta.
3. Izpētīt, izzināt nosacījumus, no kuriem atkarīga mācību motivācijas veidošanās skolā.
4.Apkopot, analizēt un izvērtēt pētījumos gūtos rezultātus.
5.Izstrādāt ieteikumus skolotājiem mācību motivācijas pilnveidei.
Pētījuma objekts: mācību process sākumskolā.
Pētījuma priekšmets: mācību motivācijas veidošanās sākumskolā.
Pētījuma jautājums: Noskaidrot, kādi faktori ietekmē sākumskolā mācību motivāciju.
Pētīšanas metodes:
Zinātniskās literatūras atlase, izpēte un analīze;
anketēšana;
pedagoģiskā novērošana, datu materiālu apstrāde.


Pētījuma bāze:
Ērģemes pamatskolas sākumskolas 49 skolēni, 6 skolotāji, 38 vecāki.

Izmēģinājumdarbība veikta no 2003. gada septembra līdz 2004. gada novembrim.
Lai tuvāk iepazītu un izpētītu mācību motivācijas būtību bakalaura darba autore izmantojusi dažādu pedagogu un psihologu atziņas un teorētiskās nostādnes. Šajā nodaļā tiek izmantotas – I.Božovičas, A.Markovas, L.Frīdmana, J.A.Komenska, Ē.Pētersona, J.A.Studenta, A.Vorobjova, K.Ušinska, , u. c. pedagogu un psihologu atziņas.

1. 1.Ievērojamu pedagogu atziņas par mācību motivācijas būtību mācību procesā
Mācību procesā viens no svarīgākajiem ceļiem, lai gūtu mācību sasniegumus skolā ir tas, kā skolēni motivēti mācīties.
Motivācija dažkārt ir ceļš uz pedagoģiskiem sasniegumiem. Augsti motivācijas līmeņi un augsti sasnieguma līmeņi tiecas iet roku rokā. Bet motivācija ir arī sava veida pašmērķis, viens no pedagoģijas mērķiem. Dažāda veida intereses un vērtību izpratne ir rezultāts tai skolas izglītībai, kuru mēs cenšamies sekmēt. Tātad motivācijas īpatnība ir tāda, ka tā ir gan mācību mērķis, gan līdzeklis. [8.,309.]
Skolā vērojams, ka skolēniem ir samērā zems mācīšanās motivācijas līmenis. Svarīgi ir atrast pareizu pieeju skolēna personības attīstīšanai un pilnveidošanai.
Lai skolēnos veidotu pozitīvu motivāciju mācībām, arī skolotājiem apstākļi uzliek jaunas prasības. Tāpēc svarīgi, lai mācību process iegūtu pozitīvu rezultātu un audzēkņi saprastu, ka zināšanām, ko apgūst stundās, būs reāls pielietojums. Skolotājiem jāapgūst jaunas mācību metodes, jāpapildina zināšanas, jāveido mācību materiāls mūsdienīgāks.
Mācības ir speciāli organizēts un piesātināts, intensīvs process. Tādēļ motīvs ir būtisks rezultāta kvalitātes nosacījums.[29.,89.]
Kā tad notiek mācīšanās?
“Mācīšanās notiek mācību procesā – mērķtiecīgi organizētas mācīšanas un mācīšanās tiešā norise kā pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, kurā ciešā skolotāja un skolēna (skolēnu) mijiedarbībā tiek apgūta jauna informācija, papildinot zināšanas, tiek attīstītas jaunas prasmes un iemaņas un tiek nostiprinātas iepriekš apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. “ [1.,30.]
Kopeloviča A, Žukovs L. savā darbā atbalsta J. A. Komenska
teikto, ka visas zināšanas jāsniedz tā, lai nākamās vienmēr pamatotos uz iepriekšējām, bet iepriekšējās nostiprinātos ar nākamajām. [11.,21.]
Skolotājs, kurš pieņem un novērtē skolēnus tādus, kādi viņi konkrētā brīdī ir, tic viņu spējām mācīties un attīstīties, skolotājs, kurš pamana un novērtē bērnu centienus apgūt jaunas prasmes, pieļauj atšķirības mācīšanās ātruma, pacietīguma, kārtīguma vai intereses ziņā, rada tādu mācību vidi, kas palīdz veidot savstarpējo uzticību, nostiprina dabisko mācību motivāciju.
Literatūrā sastopamas dažādas motivācijas būtību raksturojošas atziņas:
Darbībai motivē bērna emocijas, kuras veidojas dažādās situācijās un, kuras nosaka dažādi apstākļi.
Motivāciju var kontrolēt apziņa.
Darbībai motivē vajadzības.
Darbībai motivē vārds.
Bērnu darbībai motivē pašregulācijas tieksme. Mērķtiecība raksturo cilvēka uzvedību, dodot iespēju pārvarēt grūtības.
Bērnu darbībai motivē priekšstati.
Bērnu motivē viņa identitāte.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register

We use cookies. By continuing to use this site, you agree to the terms of use of cookies. Find out more.