Secinājumi
Labvēlīga saskarsme stila dominēšana, pilnvērtīgas mācību vides izveidošana, pārliecība par emocionālo aizsardzību veicina plašus bērna kontaktus ar viņam tuvām un svarīgām lietām, notikumiem, viņa potenciālu realizāciju.
Izpētot M.Montesori pedagoģiju, tās principus un organizāciju, kopsakarā ar pirmsskolas vecuma bērna valodas attīstību, aplūkojot arī pedagogu un psihologu atziņas, autore ir izpildījusi darba sākumā izvirzīto mērķi, kā arī ir apkopojusi secinājumus.
Autore secina, ka:
1. joprojām nav skaidrs, kas mazā bērna garīgo un valodas attīstību ietekmē visvairāk: iedzimtība vai apkārtējās vides ietekme; nav šaubu par to, ka svarīgi ir abi faktori, bet grūtāk atbildēt uz jautājumu, kam ir galvenā loma;
2. M.Montesori izvirzītie pamatprincipi bērnu audzināšanā balstās uz “trīsvienību”: vide, materiāls, pedagogs;
3. Montesori mācība dibināta uz bērna individualitātes un viņa brīvības cienīšanas ideju. Bērna personības attīstības priekšnosacījums – mīlestība un cieņa;
4. viens no galvenajiem aspektiem, kas nepieciešams bērnam, lai uzlabotu sekmes, ir piemērota, atbilstoša, labvēlīga, attīstoša vide, kurā bērns varētu pilnveidot, attīstīt sevi, kā arī piemērots materiāls bērna darbībām;
5. bērns attīstās darbībā un tāpēc ir jāveicina katra bērna aktīva darbošanās, nevis formāla atrašanās mācību vidē. Katrs darbības rezultāts, ko bērns sekmīgi var paveikt, ir viņa priecīgs pārdzīvojums un aktivitātes virzītājs, lai viņš vēlētos darīt vēl un vēl;
6. visi bērni nav vienādi – ne pēc izskata, ne rakstura, ne valodas. Kaut gan visi noteiktā laikā iemācās apkārtējo valodu, šis process visiem nenorit vienādi un arī nevainagojas ar tādiem pašiem rezultātiem;
7. pētījums rāda cik lielas var būt individuālās atšķirības pirmsskolas vecuma bērniem, tai pat laikā apstiprina faktu, ka līdz septiņu gadu vecumam ātrākā vai lēnākā tempā, vairāk vai mazāk, bērns jau ir apguvis savas apkārtnes valodu.
…