2.3.Prakse Latgales plānošanas reģionā
Studējot programmā „Austrumeiropas kultūras un biznesa sakari”, man bija iespēja iziet praksi Latgales plānošanas reģiona informācijas centrā. Informācijas centrs nodarbojas ar dažādu semināru un informācijas dienu rīkošanu, sniedz informāciju attiecīgajām iestādēm par jaunu projektu konkursu izsludināšanu. Tas cieši sadarbojas arī ar pašiem projektu rakstītājiem, sniedzot tiem informāciju par jaunākajām projektu aktualitātēm un to izmaiņām.
Mācību prakses ietvaros darbojos Latgales Plānošanas reģiona informācijas centrā, izpildot Latgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītājas Ināras Krūtkrāmeles norādījumus un uzdevumus, tādējādi iepazīstoties ar kolektīvu, uzņēmuma darbības veidu, struktūru un darba specifiku, jo līdz šim nebija nācies iedziļināties Eiropas Savienības projektu specifikā.
Kā pirmais uzdevums bija pāri palikušie līdzekļi, kas saistīti ar Eiropas struktūrfondu finansējumu ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniedzējiem. Šīs personas bija jāinformē par iespēju iegūt līdzekļus, ņemot dalību izsludinātajos konkursos. Sākumā bija jāatrod visu ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārstu, privāto prakšu, doktorātu) koordinātes, jāsazvanās ar to pārstāvjiem, jāizskaidro situācija un jāsagatavo nolikums, lai to maksimāli īsā un saprotamā formā varētu nosūtīt šīm personām uz elektronisko pastu. Otrs no apjomīgākajiem darbiem bija izveidot vienotu tabulu, kas uzskatāmā veidā veidotu statistiku par pēdējo gadu semināriem un informācijas dienām, kādas ir bijušas to tēmas, kādās pilsētās tie ir notikuši, cik cilvēki tos ir apmeklējuši, kādām nozarēm tie bijuši paredzēti un kādu nozaru un amata pārstāvji uz tām ieradušies vairākumā. Šis uzdevums ļāva ieskatīties statistikā, ar ko pēdējo gadu gaitā nodarbojies Latgales plānošanas reģiona Informācijas centrs.
2.4. SVID analīze
(projekta stiprā puses, vājās puses, iespējas un draudi)
S – Projekta stiprā puse ir tā, ka tas tiek realizēts starp divām valstīm, kuras atrodas Eiropas Savienībā. Projektus starp šādām valstīm ir realizēt vieglāk, jo ES standarti abām valstīm ir līdzīgi, likumdošana ir līdzīga, tāpēc arī sadarbība var noritēt sekmīgākā veidā. Realizēt šo projektu sekmīgi palīdz tas, ka abas valstis atrodas viena otrai blakus, respektīvi – tās ir kaimiņvalstis ar līdzīgu platību, iedzīvotāju skaitu un ekonomisko situāciju. Projektu dalībnieki var biežāk tikties personīgi dažādos semināros, lai apspriestu un analizētu dažāda veida situācijas, kas ir saistītas ar projekta realizāciju. Transporta izmaksas arī ir manāmi lētākas sadarbojoties ar kaimiņvalsti, nekā ar citu attālāku reģionu.
V – Projekta vājā puse ir tā, ka realizējot jebkuru projektu ir jānosaka nepieciešamie resursi savas stratēģijas īstenošanai. Kā jau pieredze rāda, pierobežu reģionos ļoti bieži ir vāji attīstīta infrastruktūra. Pierobežu reģioni atrodas tālu no galvas pilsētas teritorijas, pastāv saziņas trūkums, līdz ar to arī uzņēmēji bieži vien nevēlas riskēt un šādās teritorijās nevēlas attīstīt uzņēmējdarbību. Pierobežas teritorijas pārsvarā ir mazapdzīvotas, uzņēmējiem nav pietiekamas vietējās mērķauditorijas, lai attīstītu iecerēto. Tāpēc ir vajadzīgi papildus pasākumi, respektīvi – papildus izmaksas.
I – Projekta iespēja ir tā, ka Latgales un Lietuvas pierobežu reģionam ir liela perspektīva. Pierobežas teritorijas parasti nav pārslogotas, un tāpēc šajās vietās ir tīra, ekoloģiska daba un skaistākās vietas. Tas ir ļoti pozitīvs aspekts, ja kāds grib attīstīt tūrisma vai atpūtas biznesu. Iespēja iesaistīties uzņēmējdarbībā, par kuru pieprasītais resurss ir augstas kvalitātes vides jomā.
D – Projekta draudi ir tādi, ka Lietuvas reģiona uzņēmēji ir aktīvāki, uzņēmējdarbības vide ir sakārtotāka, nav straujas negatīvas nodokļu izmaiņas. Lielāks tirgus. Plašākas darbaspēka piesaistes iespējas. Valsts inovāciju sistēma šobrīd Latvijā ir vāji attīstīta un ievērojami atpaliek no ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Centrālā statistikas biroja pētījumu rezultāti 2005. gadam rāda, ka tikai vidēji 17,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem ir novatoriski, kamēr ES dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 45%. Uz doto brīdi – 2012. gadu šis rādītājs noteikti ir kļuvis vēl augstāks. Tieši šie faktori, varētu kavēt projekta rezultātus un ilgtspēju kopumā.
…
