NOBEIGUMS
Darba autore norāda, ka pētījuma mērķis ir sasniegts. Uzdevumi nodaļu ietvaros ir izpildīti un pētījuma gaitā ir rastas atbildes uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem.
Tiesu izpildītāju institūts laika gaitā turpina veiksmīgi pilnveidoties. Pētītā piespiedu izpildes līdzekļa – piedziņas vēršana uz parādnieka naudas līdzekļiem regulējums, pateicoties laika gaitā veiktajiem grozījumiem, arī ir pilnveidots un tā rezultātā ir iespējams ātrāk un kvalitatīvāk veikt nolēmumu izpildi piespiedu kārtā. Taču darba ietvaros ir konstatētas arī vairākas nepilnības, līdz ar ko, autore secina, ka ir gadījumi, kad nepieciešami jauni tiesiskā regulējuma grozījumi. Bakalaura darba ietvaros autore ir nonākusi pie šādiem būtiskiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. Autore secina, ka Civilprocesa likumā nav konkrēti noteikts, kā rīkoties gadījumos, kad parāda piedziņa vienlaicīgi tiek vērsta uz darba algu un naudas līdzekļiem kredītiestādēs. Tādā veidā pastāv risks veikt „dubultu ieturējumu” no vieniem un tiem pašiem naudas līdzekļiem, kā rezultātā netiktu ievērots samērīguma princips un tiktu būtiski aizskartas parādnieka intereses. Autore ierosina papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar sesto daļu izsakot to sekojošā redakcijā: „Ja uz parādnieka norēķinu konta ienāk tikai naudas līdzekļi, kas ir darba alga un uz to tiesu izpildītājs jau vērš piedziņu šā likuma 594.panta kārtībā, tad tiesu izpildītājs uz parādnieka rakstveida iesnieguma pamata konkrēto norēķinu kontu atbrīvo, paredzot tiesības tiesu izpildītajam pieprasīt parādniekam apstākļus pamatojošus pierādījumus ne biežāk kā reizi trīs mēnešos.” Minētā tiesību norma paredzētu, ka parādniekam, pie noteiktiem apstākļiem būtu tiesības pieprasīt norēķinu kontu atbrīvot. Turklāt, ņemot vērā, praksē bieži sastopamo negodprātību šādās situācijās, tiesu izpildītājs ne biežāk kā reizi trīs mēnešos ir tiesīgs pieprasīt parādnieku sniegt pierādījumus par to, ka vēl pastāv pamats norēķinu konta atbrīvošanai.…
