-
Piespiedu darbs – kriminālsodu politikas sastāvdaļa
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 6 | |
1. | Kriminālsods un tā mērķi | 8 |
1.1. | Izpratne par sodu senatnē | 8 |
1.2. | Mūsdienu soda izpratne | 11 |
2. | Kriminālsodu politikas jēdziens | 16 |
3. | Latvijas sodu sistēma | 19 |
3.1. | Sodu sistēmā ietvertie sodi | 20 |
3.2. | Kriminālsoda „piespiedu darbs” jēdziens un izpildes kārtība | 24 |
3.3. | Alternatīvu sodu nepieciešamība | 28 |
3.4. | Soda mēra noteikšanas problēmas | 29 |
4. | Kriminālsoda „piespiedu darbs” piemērošanas iespējas un prakse | 32 |
4.1. | „piespiedu darba” piemērošana Latvijā | 32 |
4.1.1. | piespiedu darba piemērošanas biežums | 32 |
4.1.2. | piespiedu darba soda piemērošanas kritēriji | 36 |
4.1.3. | problemātiskās likumpārkāpēju grupas un piespiedu darba piespriešana | 38 |
4.1.4. | tiesājamo piekrišana piespiedu darbam un atkārtota piespiedu darba piemērošana | 41 |
4.2. | „Piespiedu darba” piemērošana ārvalstīs | 42 |
4.2.1. | Francija, Lielbritānija un Čehija | 43 |
4.2.2. | Skandināvijas valstis un Nīderlande | 47 |
4.2.3. | Krievija, Baltkrievija, Ukraina | 51 |
4.3. | ”Piespiedu darba” piemērošanas problēmas Latvijā un ārvalstīs | 54 |
5. | Kriminālsoda „piespiedu darbs” un tā izpildes institūciju efektivitāte | 65 |
5.1. | tiesu ietekme uz piespiedu darba efektivitāti | 65 |
5.2. | valsts probācijas dienesta funkcijas un darba efektivitāte | 70 |
5.3. | darba devēju attieksme un piespiedu darba efektivitāte | 74 |
6. | Sabiedrības un profesionāļu attieksme pret „piespiedu darba” piemērošanu | 76 |
6.1. | piespiedu darba izpratne sabiedrībā | 76 |
6.2. | profesionāļu attieksme pret kriminālsodiem, tajā skaitā pret piespiedu darbu | 80 |
Secinājumi un priekšlikumi | 83 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 86 | |
Pielikumi | 90 |
Šajā koncepcijā ir minēts, ka kriminālsodu politika tās plašākā izpratnē ir valsts politika attiecībā uz visu noziedzību, tā nosaka valsts pārvaldes principus un uzdevumus tādā dzīves sfērā, kas saistīta ar pretdarbību noziedzībai, savukārt šaurākā nozīmē - atspoguļojas valsts reakcijā uz nodarījumiem, par kuriem saskaņā ar KL ( krimināllikums) ir paredzēta atbildība un sods.
Piespiedu darbs - kriminālsods, kas paredz notiesātā iesaistīšanu sabiedrībai nepieciešamajos darbos. Šo sodu notiesātais izcieš, bez atlīdzības veicot dzīvesvietas apvidū noteiktus darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā.
Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka kriminālsoda „piespiedu darbs” būtība saskan ar Latvijas valsts mērķi mazināt sociālo atstumtību dažādās sociālā riska grupās, kuru starpā ir arī bijušie ieslodzītie, un ka piespiedu darbs kā sods ir samērā nesen ieviests Latvijā. Līdz šim brīdim ir veikti atsevišķi pētījumi par piespiedu darba kā kriminālsoda piemērošanas problēmām Latvijā un sabiedriskās domas aptaujas par attieksmi pret piespiedu darbu, taču joprojām proporcionāli liela daļa kriminālsodu paredz ieslodzījumu brīvības atņemšanas vietās. Tas nozīmē, ka, kaut arī teorētiski, daļai notiesāto, kam piespriests ieslodzījums, varētu būt piespriests piespiedu darbs, šāds risinājums praksē nav nostiprinājies un netiek piemēroti alternatīvi sodi..
Darba mērķis: detalizētāk pētīt kriminālsoda „piespiedu darbs” piemērošanas šķēršļus, lai izstrādātu rekomendācijas soda efektivitātes uzlabošanai.
Pētījuma hipotēze: piespiedu darba efektivitātes paaugstināšana, novēršot barjeras un aizspriedumus, piespriežot to izjust spējīgiem likumpārkāpējiem.
Darba uzdevums:
1. apkopot materiālus par kriminālsodiem Latvijā, to vēsturi un pielietošanas efektivitāti;
2. izanalizēt pieejamo literatūru, normatīvos aktus, interneta resursus un aptaujas anketas par kriminālsodiem un piespiedu darbu;
3. sniegt kopskatu uz sodu politiku Latvijā, sīkāk par piespiedu darbu;
4. izanalizēt tiesnešu un Valsts Probācijas dienesta ( turpmāk tekstā VPD) darbinieku viedokli par piespiedu darba piemērošanas iespējām.
Tiks izmantotas vairākas pētīšanas metodes: vēsturiskā, salīdzinošā, aprakstošā, analītiskā, kā arī anketēšanas (pielikumā anketas, kurās tika anketēti Dobeles rajona tiesas tiesneši un Valsts probācijas dienesta Dobeles teritoriālās struktūrvienības darbinieki).
Pētījuma objekts: noteikt barjeras, šķēršļus un aizspriedumus, kas kavē soda piemērošanu likumpārkāpējiem un tā praktisku īstenošanu.
Pētījuma priekšmets: normatīvie akti, interneta resursi, aptaujas anketas.
Pētījuma periods:
1. Informācijas iegūšana un apkopošana.
2. Iegūtās informācijas izpēte un sistematizācija.
3. Iegūtās informācijas analizēšana.
4. Secinājumu un priekšlikumu veidošana.
Pētījuma bāze: Veicot pētījumu, tika pētīta Latvijas Republikas normatīvā bāze, proti, likumi un Ministru kabineta noteikumi, ārvalstu normatīvā bāze, kā arī tika pētīta literatūra un interneta publikācijas.
1.Kriminālsods un tā mērķi
1.1. Izpratne par sodu senatnē
Sodi ir piemēroti visos laikos, tomēr, atkarībā no sabiedriskās iekārtas, laikmeta, ētiskajām un tikumiskajām vērtībām ir bijuši dažādi pamatojumi tā piemērošanai. Ļaunums vienmēr tika apkarots. Lai arī kā tur nebūtu, sods ir jāatzīst par efektīvu līdzekli sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā.
Cilvēka uzvedība vislielākajā mērā ir atkarīga no viņa izglītības līmeņa, tikumiskajām vērtībām, kuras ieaudzinājusi gan ģimene, gan apkārtējā sabiedrībā, gan arī no daudziem citiem vides un pašas personas mijiedarbības aspektiem.
Cilvēka dabā jau pastāv nosliece uz sabiedrībā pastāvošo morāles un tiesību normu pārkāpšanu un nekādi likumi nespēj to aizkavēt. Katrai sabiedrībai ir ne tikai tāda valdība kādu tā ir pelnījusi, bet arī tāda noziedzība, kādu tā ir pelnījusi, un dezorganizētā sabiedrībā jebkuras novirzes no normas ir normāla parādība. Tā mēs varam pieļaut, ka noziedzība ir sava veida slimība un to var ārstēt ar sodu palīdzību. 1
…
Autore izvēlējās savam maģistra darbam tēmu – „Piespiedu darbs – kriminālsodu politikas sastāvdaļa”. Noziedzīgs nodarījums un sods ir cieši saistīti jau no seniem laikiem, tomēr izpratne par sodu mūsdienās ir būtiski mainījusies, tā ir krietni vairāk attīstījusies humānisma virzienā. Arī Latvija cenšas attīstīties kā demokrātiska un humāna valsts, tādēļ arī pie mums tiek pieņemti tiesiskie akti, kas atbilst starptautiskajām prasībām, notiek dažādas tiesībsargājošo iestāžu reformas, tajā skaitā arī sodu sistēmā. Lai varētu realizēt humānisma principus sodu politikas jomā ir jābūt vienotai sistēmai, vienotai valsts politikai šajā jomā. Tāpēc arī mūsu valstī tika izstrādāta vienota kriminālsodu politikas koncepcija.
- Piespiedu darbs
- Piespiedu darbs – kriminālsodu politikas sastāvdaļa
- Piespiedu darbs kā kriminālsoda veids un tā piemērošana ārvalstīs
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Bijušo ieslodzīto resocializācijas juridiskie aspekti
Term Papers for university70
-
Nepilngadīgo noziedzības vispārējas un speciālas prevencijas Latvijā
Term Papers for university66
Evaluated! -
Piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu problemātika
Term Papers for university82
-
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas noregulējums Latvijas Republikas krimināllikumā
Term Papers for university42
-
Recidīvās noziedzības determinantu neitralizācijas tendences un perspektīvas Latvijā un ārvalstīs
Term Papers for university48