Tradicionāli analizējot sievietes lomu un statusu ,galvenokārt ,tiek atsegts jautājums par sievietēm upuriem un cietušajām. Šāda pieeja ir pamatota ,taču tā nav vienīgā. Pēc statistikas datiem ir redzams ,ka sievietes ir arī noziedznieces ,un līdz ar to var secināt ,ka viņas pilda visas sociālās lomas un funkcijas ,sākot no nākošo noziedznieku dzemdēšanas ,audzināšanas ,pašu piedalīšanos un noziegumu izdarīšanu līdz pat likumpārkāpēju tiesāšanai un soda izpildei.
Sieviešu noziedzības problēma ir aktuāla ,jo ,kā rāda statistikas dati ,tai ir tendence pieaugt. Lai arī nedaudz ,bet tomēr pieaugt. Oficiālie statistikas dati liecina ,ka Latvijā sievietes izdara mazāk noziegumu nekā vīrieši ,bet tomēr nedrīkst aizmirst arī par latento noziedzību. Objektīvs noziedzības novērtējums ir jebkuras valsts problēma. Faktiskā noziedzība vienmēr ir lielāka nekā reģistrētā ,un līdz ar to statistiskās atskaites tikai daļēji ataino faktisko noziedzību. Statistikas dati ,kas raksturo noziedzību ,ir visai specifiski –noziedzība atspoguļojas ne tikai statistikā ,bet par to liecina arī kriminoloģiskie pētījumi. „1999.gadā veiktie pētījumi rāda šādu ainu: uz katru reģistrētu noziedzīgu nodarījumu valstī tiek izdarīti desmit nereģistrēti noziedzīgi nodarījumi.”1
Socioloģiskās ,kriminoloģiskās un citas speciālās literatūras analīze norāda ,ka netiek pievērsta pietiekama uzmanības sieviešu noziedzības izpētes psiholoģiskajām metodēm. Ir grūti noteikt sievietes izvēli likumpārkāpumu izdarīšanā ,kā arī viņas izvēles psiholoģisko aspektu. Analogi neizpētītas ir arī sieviešu vidū sastopamās ,ar noziedzību saistītās antisabiedriskās parādības ,piemēram ,prostitūcija ,narkomānija ,alkoholisms. Pieejamās informācijas jomā situācija ir līdzīga-ir statistikas datu pārpilnība par sieviešu noziedzības stāvokli ,struktūru un izplatību ,bet tajā pašā laikā pilnīgi trūkst šo fenomenu pastāvēšanas un pieauguma tendences skaidrojošās analīzes.
Sabiedrība vēl nav gatava adekvāti novērtēt un uztvert sieviešu noziedzību ,pievērsties tai kā specifiskam noziedzības atzaram ,to izprast ,iedziļinoties noziedznieces personībā un izskaidrot noziedzīgās uzvedības individuālos cēloņus. Par antisociālu uzvedību sabiedrība nosoda sievietes daudz vairāk nekā vīriešus ,jo tā ir visas mūsu sabiedrības problēma un ļoti nopietns faktors ,kas ietekmē visas sabiedrības stabilitāti un drošību ,jo sieviete sabiedrībā pilda ļoti nozīmīgas funkcijas-reproduktīvo ,ģimenes siltuma glabātājas funkcijas u.c. Aktuālas ir arī adaptācijas grūtības ,atgriežoties no soda izciešanas vietām.
Tādēļ tika izdarīta izvēle rakstīt bakalaura darbu par sieviešu noziedzības tēmu. Šā darba mērķis ir izpētīt ,kāpēc sievietes pievēršas vardarbībai ,līdz ar to uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā sieviešu noziedzības jēdziens un saturs ,sieviešu noziedzības stāvoklis ,struktūra un dinamika ,sieviete kā noziedzniece ,cēloņi un veicinošie apstākļi ,kā arī sieviešu noziedzības mazināšanas un novēršanas iespējas. Mana darba mērķis ir noskaidrot noziedzības būtību ,galvenos iemeslus ,cēloņus ,nozieguma specifiku ,kā arī sieviešu noziedzības mazināšanas iespējas. Par darba uzdevumiem es izvirzīju saistošās literatūras apzināšanu ,datu par sieviešu noziedzības izpēti un kopējās situācijas analīzi un secinājumu izstrādi. Pētījuma metodes es izvēlējos sekojošas : ar sieviešu noziedzību saistītās literatūras analīzi un statistisko datu izpēti.
Diplomdarba izstrādes laikā tiks veikta dažādu materiālu izpēte ,izmantota dažāda veida literatūra un publikācijas ,pētījumi ,statistikas dati ,tiks salīdzināti vairāku kriminologu viedokļi par sieviešu noziedzību ,kā arī tiks iekļauti mani personīgie uzskati un prakses laikā izdarītie secinājumi par sieviešu lomu noziedzīgajās struktūrās.
Sieviešu noziedzība ir ļoti nopietna deviantās uzvedības izpausme ,kas degradē sievietes pilnvērtīgu funkciju veikšanu sabiedrībā ,tāpēc ir vajadzīga nopietna palīdzība šīs problēmas novēršanā-tāda ir pētījuma hipotēze.
Cilvēce sastāv no divu dzimumu pārstāvjiem ,tāpēc pamatota ir doma ,ka sieviete un vīrietis tikai kopā veido vienu veselu cilvēku. Veicot pētījumus ,noziegumus ,kurus izdara sievietes ,nošķir no vīriešu izdarītajiem noziegumiem. Sieviešu un vīriešu uzvedība atšķiras jau no bērnības un to apstiprina arī kriminoloģiskie pētījumi. Tādējādi noziegumu analīzes procesā tika izveidots noziegumu iedalījums ,un visus noziedzīgos nodarījumus sagrupēja sekojoši –noziegumi ,kurus izdarījuši vīrieši ,un noziegumi ,kurus izdarījušas sievietes ,vai citiem vārdiem sakot –vīriešu un sieviešu noziedzība. Pieminot „stipro” un „vājo” dzimumu bieži vien abu dzimumu pastrādātajos noziegumos būtisku atšķirību tā iemesla dēļ nav. Sieviešu noziedzības īpatnības ir atkarīgas no tā ,kādu dzīves veidu viņa piekopj ,ar ko nodarbojas ,kādas sociālās pozīcijas un lomas viņa ieņem sabiedrībā ,kādi ir viņu sadzīves apstākļi ,uzliktie pienākumi utt.…
