Skolēnu pašnovērtēšanas ietekme uz mācību sasniegumiem

Latvijā kopš 1999.gada ieviesta formatīvā un summatīvā vērtēšanas sistēma. Formatīvais vērtējums ir orientēts uz skolēna individuālo izaugsmi. 2002./03.mācību gadā Jelgavas 4.vidusskolā tika veikts pētījums jomā “Mācīšana un mācīšanās”. Pētījumā apkopojām un analizējām pedagoģisko vērojumu protokolus, skolēnu un vecāku anketēšanas rezultātus:
Skolēnu aptaujas rezultāti uzrāda motivācijas trūkumu 47% skolēnu;
Pedagoģisko vērojumu protokolos (102) 34% mācību stundās skolēnu motivācija novērtēta kā nepietiekami augsta;
Vecāki apgalvo, ka vērtējumi “i” un “ni” neveicina skolēnu motivāciju mācīties un neveido priekšstatus par skolēna zināšanām un prasmēm.
Tāpēc pēdējos gados aktuāls ir jautājums par pašvērtējumu. Tas ir veids, kā motivēt skolēnu aktīvai darbībai, kā mācīt skolēnam uzņemties atbildību, pašam izvirzīt mērķus un tos sasniegt.
Izglītības procesa kvalitāte ir atkarīga no izglītības iestādes, tajā strādājošo pedagogu darbības. Savukārt mācīšanās rezultāti ir atkarīgi no katra skolēna personīgās ieinteresētības un prasmes mācīties. Vērtēšanas sistēma ir darbības veids, kas atbalsta un stimulē mācīšanos. Iesaistot skolēnus vērtēšanas procesā, viņi kļūs atbildīgāki pret savu darbību. Šobrīd veiksmīgi aizsācies pašnovērtēšanas process sākumskolā. Turpinot šo procesu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē tiks nodrošināta izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanās.
Strādājot par matemātikas skolotāju un direktora vietnieci izglītošanās jomā, radās nepieciešamība pētīt, kā motivēt skolēnu mācīties matemātiku un citus eksaktus priekšmetus.
Darbā tiek analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par skolēnu mācību motivāciju un vērtēšanu konstruktīvisma kontekstā. Vērtēšana ir daļa no mācīšanās procesa un skolēns pats spriež par savu progresu. …