Mana diplomdarba tēma saucās „Uzturlīdzekļu piedziņa”. Sava darbā gribētu sīkāk pievērst uzmanību tieši uzturlīdzekļu piedziņai bērniem. Šo tematu autors izvēlējās apzināti, jo pēc autora domām, uzturlīdzekļu piedziņas jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls un sāpīgs Latvijā, tāpēc arī gribēju izpētīt šo tematu sīkāk. Šis temats man likās ļoti interesants un reizē arī sarežģīts.
1993. gada Latvijas Republikā stājas spēkā 1937. gada Civillikums un tā Ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanos regulē Latvijas Republikas 25. 05. 1993. gada likums „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.
2002. gada beigās – oktobrī Saeimā tika izskatīts „Grozījumi Civillikuma”. 31. oktobrī Saeima pieņēma šos grozījumus Civillikumā, kuri stājas spēkā 01. 01. 2003., kas skāra gan ģimenes tiesību daļu, gan arī saistību un mantojuma tiesības. Tomēr vislielākās izmaiņas tika izdarītas tieši ģimenes tiesību daļā.
Prasības par uzturlīdzekļu piedziņu katru gadu iesniedz tiesā simtiem cilvēku, tagad tā ir normāla dzīves parādība un sastāvdaļa, jo kāpēc gan bērna uzturēšanā jāpiedalās tikai vienam no vecākiem, tas nav pareizi, jābūt atbildības sajūtai no abām pusēm. Ir gadījumi, ka pat ja vecāki dzīvo šķirti, tas no vecākiem, kas nedzīvo kopā ar bērnu, labprātīgi sniedz viņam materiālo palīdzību, taču tādi gadījumi tagad sastopami arvien retāk, un tieši tāpēc viens no vecākiem, pie kura paliek dzīvot bērns ir spiests griezties tiesā, lai piedzītu savam bērnam uzturlīdzekļus.…