Vadīšanas modeļu un izglītības kvalitātes saistība Rīgas pašvaldības līdzfinansētajās privātajās izglītības iestādēs Rīgas pilsētā

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Pedagogs ir viens no svarīgākajiem posmiem izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Pedagogs ir atbildīgs par izglītības iestādē esošo kvalitātes līmeni ar to, cik kvalificēts viņš ir, cik daudz pedagogs attīstās, kāda ir pedagoga attieksme pret izglītības kvalitāti, kādas ir pedagoga spējas diferencēt mācību darbu ikdienā u.tml.
2. Nozīmīga loma skolotāju kvalitatīvam darbam ir arī birokrātisko dokumentu apjomam, pedagogu noslodzei un aizņemtībai.
3. Koleģiālais vadīšanas modelis aktuāls mūsdienu izglītības sfērā. Dažādos laikos bijušas dažādas pārmaiņas un reformas izglītības sistēmās, un katrā sistēmas maiņā teorētiķi piemin koleģialitāti kā priekšnosacījumu veiksmīgai pārmaiņu ieviešanai. Tonijs Bušs un Dāvids Middelvods (Tony Bush; David Middlewood, 2005) uzsver koleģialitātes- komandas darba nozīmīgumu organizācijā, minot ieguvumus no tā, ka izglītības iestāde darbojas komandas darbā: 1) komandas darbs ir noteicošais mērķu noteikšanā; 2) komandas darbs motivē, atbalsta darbiniekus, līdz ar to tas mazina stresu, līdz ar to uzlabojas darba kvalitāte (Bush and Middlewood, 2005, 117, 118). Lielākajā izglītības reformā 80. gados, kad no centralizētas varas izglītība iestāde sāka īstenot decentralizāciju (tāpat arī valstis), tika aktualizēti dažādi koleģiālie vadības modeļi, kā school-based decision making (James W. Guthrie, 2003, 2100), jo šie skolas darbības modeļi palīdz īstenot pārmaiņas, kopā sadarbojoties un pieņemot lēmumus, tiek paplašinātas izglītības iestādes iespējas saglabāt veselumu un resursu kopumu.
4. Vertikālais (formālais) vadīšanas modelis nav efektīvs, pārvaldot izglītību iestādē, to aktualizē Kalvāns, pamatojoties uz OECD pētījumu par izglītības iestāžu vadītājiem, kuru atziņa par vertikālo modeli ir tāda, ka šis modelis nav efektīvs. Kā Kalvāns norāda: “Top-down (vertikālā) vadības modeļa pieeja šodien nav efektīva un kavē skolai progresīvi attīstīties.” (Kalvāns, 2011,72). Kā norāda arī Tonijs Bušs, kopš 1970. gadiem teorētiķi ir pakāpeniski sapratuši, ka formālie modeļi ir "labākajā gadījumā daļēji un sliktākajā gadījumā – nepietiekami. (Chapman, 1993, kā minēts Bush, 2011,193).
5. Izlases privātajās izglītības iestādēs dominē koleģiālais vadīšanas modelis.
6. Vairāku pētīto privāto izglītības iestāžu eksāmenu rezultāti ir augstāki kā vidējie eksāmenu rezultāti Rīgas pamatskolās.
7. Formālo modeļu balstītās privātās izglītības iestādes uzrāda augstāku izglītības kvalitāti, kā vidēji Rīgas pamatskolā.
…