Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:906563
 
Evaluation:
Published: 17.01.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    6
1.  Literatūras apraksts    7
1.1.  Alva dabā un tā iegūšana    7
1.2.  Alvas īpašības un izmantošana    7
1.3.  Alvas savienojumi    8
1.4.  Izejvielu raksturojums    9
2.  Eksperimentālā (praktiskā) daļa    12
2.1.  Izmantotā aparatūra un vielas    12
2.2.  Reakcijas vienādojums    12
2.3.  Reakcijas apraksts    12
2.4.  Aprēķini reakcijas produktu daudzumiem    13
2.5.  Veidi kā iegūt amonija heksahlorostanneātu    13
3.  Rezultāti un to izvērtēšana    14
3.1.  Produkta apraksts    14
3.2.  Teorētiskā iznākuma aprēķins    14
3.3.  Produkta pierādīšana    14
4.  Secinājumi    15
5.  Literatūras saraksts    16
Extract

Alva D. Mendeļejeva elementu periodiskajā sistēmā atrodas 4. perioda IV A grupā. Tas pieder pie p elementiem. Veido savienojumus ar oksidēšanās pakāpēm -4; +2 un +4. Parastos apstākļos alva ir mazaktīvs metāls. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Visizplatītākais alvas savienojums dabā ir minerāls kasiterīts jeb alvas akmens, kura galvenā sastāvdaļa ir SnO2 (70 – 78%) [1]. Pazīstami vairāki alvas alotropiskie veidi. Parasti alva, ar ko sastopamies praksē, ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
Kursa darba mērķis ir iepazīties ar alvu, tās savienojumiem, vairāk par amonija heksahlorostanneātu un sintezēt to.
Kursa darba uzdevums ir apkopot pieejamo informāciju par amonija heksahlorostanneātu, tā iegūšanas metodēm un sintezēt šo savienojumu laboratorijā.Literatūras apskats

1.1. Alva dabā un tā iegūšana
Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alva ieņem tikai 46. vietu, taču cilvēks šo metālu pazīst jau 6000 gadu. Brīvā veidā tā sastopama reti. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens SnO2 (70 – 78%) un stannīts jeb alvas kolčedāns, kas satur arī varu, dzelzi un sēru. Alvas rūdas koncentrētas teritorijā, kas piekļaujas Klusā okeāna rietumu daļai, kā arī Kazahijā, Bolīvijā, Nigērija un Zairā. Alvu iegūst, alvas dioksīdu SnO2 reducējot ar oglekli…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register