-
Cilvēku ar īpašām vajadzībām loma sabiedrībā un valstī
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
1. | Invaliditātes jēdziena sociālā izpratne | 5 |
1.1. | Invalīdu cilvēktiesības | 6 |
2. | Invalīdu medicīniskā un sociālā aizsardzība Latvijā | 9 |
2.1. | Invalīdu nodarbinātība | 10 |
3. | Eiropas Savienības un Latvijas devums cilvēku ar invaliditāti integrēšanas attīstībā | 12 |
4. | Latvijas valsts turpmāko gadu rīcības plāns invalīdu dzīves iespēju uzlabošanā | 15 |
5. | Izpratnes problēmas Latvijas sabiedrībā attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti | 17 |
Kopsavilkums | 19 | |
Izmantotās literatūras un jurisisko aktu saraksts | 20 |
Latvijā ir pieņemts speciāls likums „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (29.09.1992.), kurā ir noteiktas cilvēku ar invaliditāti tiesības un valsts, pašvaldību pienākumi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Likums reglamentē invaliditātes noteikšanas kārtību, medicīniskās un sociālās palīdzības sniegšanas kārtību, nosaka tiesības uz materiālo palīdzību un palīdzību nodarbinātības jautājumos, kā arī pasākumus sociālās integrācijas jautājumos.
Likums „Par cilvēku ar invaliditāti medicīnisko un sociālo aizsardzību” nosaka, ka: „Invalīds ir persona, kurai sakarā ar slimību, traumu vai iedzimtu defektu izraisītiem orgānu sistēmu funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība un kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā un citos tiesību aktos paredzētajā kārtībā.”
Savukārt, invaliditāte definēta kā „.. ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiņām cilvēka organismā nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt.”
Par cilvēku ar invaliditāti uzskatāma persona, kurai ir fizisko spēju ierobežojuma dēļ iestājusies invaliditāte, psihisku slimību dēļ iestājusies invaliditāte, vai nepārejošs fizisko vai psihisko spēju ierobežojums. Kā invalīda tiesības apliecinošs dokuments ir invalīda apliecība.
Pastāv seši invaliditātes veidi. Tie tiek iedalīti pēc tā, vai cilvēki ir: neredzīgi, nedzirdīgi, ar kustības traucējumiem, psihosociāliem traucējumiem vai arī intelektuālas dabas traucējumiem un, visbeidzot, neredzamā invaliditāte — sirds slimības.
Likums ir noteicis veikt ekspertīzi cilvēkiem ar invaliditāti, kuras uzdevums ir individualizēti noteikt fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un izvērtēt invalīda iespējas integrēties sabiedrībā. „Pamatojoties uz ārstu ekspertu atzinumu, pašvaldības sociālās palīdzības dienests sadarbībā ar ārstējošo ārstu un citām institūcijām izstrādā un maina invalīda sociālās rehabilitācijas programmu, kura ir jāievēro invalīdam, ārstniecības iestādei, darba devējam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, izglītības iestādei un citām sociālo pakalpojumu sniedzējām institūcijām.” Pēc veiktās ekspertīzes invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala grupās. Smagā invaliditātē nosaka pirmo vai otro invaliditātes grupu, savukārt mēreni izteiktā invaliditātē nosaka trešo grupu.…
Cilvēku ar īpašām vajadzībām loma sabiedrībā un valstī pēdējos desmit gados Eiropā ir strauji attīstījusies. Ir notikusi pāreja no identitātes medicīniskā modeļa uz sociālajām un cilvēktiesībām balstītu modeli, virzībā uz invalīdu pilnvērtīgu un līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā. Ir izstrādāta invalīdu vienlīdzīgu iespēju politika, kuras mērķis ir panākt, lai cilvēku ar invaliditāti loma sabiedrībā tiktu atzīta par līdzvērtīgu pārējo sabiedrības locekļu lomai, lai invaliditāte nebūtu šķērslis vienādām tiesībām un vienādai atbildībai, nodrošinātai vienādai pieejai resursiem un to izmantošanas iespējām. Personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju ievērošana ir labākais veids kā veicināt invalīdu integrāciju sabiedrībā. Šobrīd gan Latvija gan Eiropa ir izstrādājusi vienotu sistēmu kādā uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti, nodarbinātību un diskriminācijas novēršanu. Studiju darba autores galvenais mērķis ir noskaidrot un analizēt cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācijas problēmas sabiedrībā un atrast nepietiekamības valsts likumdošanā attiecībā pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Galvenais uzdevums ir salīdzināt Latvijas un Eiropas devumu cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanas attīstībā. Pētītas galvenās problēmas Latvijā cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā, kā arī apskatīts un analizēts Latvijas turpmāko gadu rīcības plāns invalīdu dzīves iespēju uzlabošanā. Darba autore analizē galvenās izpratnes problēmas Latvijas sabiedrībā attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti un nepilnības, kuras būtu jānovērš. Lai sasniegtu mērķi, darbā tiek izmantoti gan normatīvie akti – Ministru Kabineta noteikumi, Latvijas Republikas Satversme, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Likums par Valsts cilvēktiesību biroju, Eiropas Savienības izdotie normatīvie akti, gan publikācijas un apkopotie dati tādās mājas lapās kā „Invalīdu un viņa draugu apvienība „Apeirons””, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Sociālās integrācijas centrs, Valsts cilvēktiesību birojs, pretdiskriminācijas portāls, sabiedriskās politikas portāls, u.c. Darba pirmajā nodaļā autore iepazīstās ar invaliditātes jēdziena sociālo izpratni valstī un cilvēku ar īpašām vajadzībām cilvēktiesībām. Turpinājumā tiek apskatīta un analizēta invalīdu medicīniskā un sociālā aizsardzība Latvijā, kā arī invalīdu nodarbinātība un tās galvenās problēmas. Darba trešajā nodaļā tiek salīdzināts Eiropas Savienības un Latvijas devums cilvēku ar invaliditāti integrēšanas attīstībā. Tiek apskatīts kopējais Latvijas un Eiropas devums gan no likumdošanas puses, gan konkrēto izdarīto pasākumu cilvēku ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā veikuma. Darba ceturtajā nodaļā tiek apskatīts Latvijas valsts turpmāko gadu rīcības plāns invalīdu dzīves iespēju uzlabošanā, vērtēta pašreizējā situācija Latvijā un kādas ir izredzes, ka plāns tiks realizēts dzīvē. Darba piektajā nodaļā autore ir pievērsusies izpratnes problēmām Latvijas sabiedrībā attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti, problēma tiek apskatīta gan no sabiedrības puses, gan cilvēku ar invaliditāti puses. Nobeigumā ir izdarīti secinājumi par apkopoto un analizēto informāciju, kā arī autores ieteikumi cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes uzlabošanā un problēmu risināšanā.
- Cilvēku ar īpašām vajadzībām loma sabiedrībā un valstī
- Ekoloģisko tiesību loma dabas vides aizsardzībā
- Tiesības un informācijas sabiedrība 21.gadsimtā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Tiesības un informācijas sabiedrība 21.gadsimtā
Research Papers for university9
Evaluated! -
Ekoloģisko tiesību loma dabas vides aizsardzībā
Research Papers for university7
-
Tiesības pirmatnējā sabiedrībā
Research Papers for university12
-
Problēmas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām Latvijā
Research Papers for university12
-
Studenti ar speciālām vajadzībām Latvijas augstskolās
Research Papers for university27