Dabas aizsardzības plāns Lāčplēša parkam Lielvārdē

Secinājumi
Pēc dabas aizsardzības plāna izstrādāšanas teritorijai „Lielvārdes parks”, var izdarīt vairākus secinājumus:
• Aizsargājamajā teritorijā, kā jau visās dabas teritorijās, sastopama bagātīga flora un fauna - visdažādākās augu un dzīvnieku sugas;
• Lāčplēša parks ir iecienīta vieta gan atpūtai un pastaigām svaigā gaisā, gan arī vieta, kur var socializēties un iegūt jaunas zināšanas;
• Lielvārdes jeb Lāčplēša parku var uzskatīt par vienotu dabas vērtību, kaut ari parkā atrodas tik daudz un dažādi atsevišķi objekti un katrs no tiem uzskatāms par dabas vērtību;
• Parkā atrodas slavenais dižakmens -„Lāčplēša gulta” (arī Pērkona bulta, Pumpura akmens);
• Parkā atrodas arī „Lāčplēša sega”;
• 1988.gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli – par godu eposa 100 gadu jubilejas svinībām;
• Parkā vēl joprojām saglabājušās Rīgas arhibīskapa pils drupas, kas celta 1229.gadā senās lībiešu koka pils vietā;
• Parks atrodas Daugavas krastā, uzkalnā, tāpēc skats gan no parka uz Daugavu, gan arī no Daugavas uz parku ir pasakains, tādēļ ir svarīgi saglabāt skaisto ainavu;
• Lāčplēša parks neaizņem lielu teritoriju, tādēļ tur nav ne mežu, ne pļavu, ir apzaļumota teritorija ar kokiem un koku audzēm;
• Aizsargājamās teritorijas draudi ir koku izciršana, stiprs vējš un vētras, kas regulāri aplauž kokiem zarus tūristu radītais piesārņojums;
• Par teritorijas aizsardzības galvenajiem mērķiem var uzskatīt skaistās ainavas saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas objektu saglabāšanu, jo tie ir kā piemiņa no vēstures un tajā notikušajiem notikumiem;
• Par teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem var uzskatīt skolēnu talkas un ikgadējo Lielo talku.
…