Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiesiskais regulējums

1. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju klasifikācija Latvijā

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek regelētas ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas, lai:
• aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);
• nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
• saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas klasifikācija tiek iedalīta:
• dabas rezervāti;
• nacionālie parki;
• biosfēras rezervāti;
• dabas parki;
• dabas pieminekļi;
• dabas liegumi;
• aizsargājamie ainavu apvidi.
Lēmumus par dabas un biosfēras rezervātu, kā arī nacionālo parku izveidošanu pieņem Saeima, bet pārējo kategoriju aizsargājamās teritorijas izveido ar Ministru kabineta lēmumu.

…