Tiesības ir mūžīga vērtība, kura laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm, ir attīstījusies un pilnveidojusies.
Tāpat arī darba tiesības ir attīstījušās līdzi citām tiesību sfērām. Darba likumdošanas attīstības pamatā ir darba ņēmēja kā neaizsargātās darba attiecību puses tiesību aizsardzība. Jau kopš 19.gadsimta tiek pievērsta liela uzmanība darba ņēmēju – darbinieku darba tiesību nodrošināšanai. Darba ņēmēji savas tiesības ir izcīnījuši smagās cīņās ar darba devējiem. Pakāpeniski ir ticis izskauts piespiedu darbs, nodrošinātas visiem vienlīdzīgas iespējas stāties darba attiecībās, kā arī tiesības uz padarītam darbam adekvātu atalgojumu. Tāpat pakāpeniski tiek uzlaboti darba apstākļi, lai tie atbilstu darbinieku veselības un darba drošības līmenim Eiropas attīstītākajās valstīs.
Kā zināms no 2002.gada 01.jūnija Latvijā spēkā Darba likums, kas tagad regulē darba attiecības. Jaunais Darba likums ir izveidots saskaņā ar Latvijai ratificētajām un saistošajām starptautiskajām konvencijām, kas regulē gan tieši jautājumus darba tiesiskajā sfērā, gan arī nosaka vispārīgus principus cilvēktiesību jomā.
Ļoti lielu daļu savas dzīves mēs pavadām strādājot, tāpēc šīs mūsu dzīves sfēras tiesiskais nodrošinājums ir ļoti svarīgs. Darba tiesiskās attiecības regulē starptautiskās konvencijas, kuras Latvija ir ratificējusi, Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Civillikums. Daļa no šiem normatīvajiem aktiem nosaka tikai vispārīgus tiesību principus darba tiesiskajā sfērā, piemēram , Satversmes 24.pants, kas nosaka katra tiesības uz darba samaksu. Taču ir virkne normatīvo aktu, kas regulē sīki atsevišķus jautājumus darba tiesībās, piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr. 412 “Valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtība”1. Kā jau redzams no nosaukuma, šis normatīvais akts regulē konkrētu jautājumu darba tiesību sfērā. Lielu soli uz priekšu Latvija darba tiesību nodrošināšanā spērusi 1990.gada 4.maijā, kad pievienojās Starptautiskā Darba Organizācijai, kas aktīvi darbojusies, izstrādājot minimālo standartu ar darba tiesībām saistītos jautājumos. “Attiecībā uz darba samaksu minamas vismaz trīs Latvijai nozīmīgas SDO konvencijas: konvencija Nr.95 Par darba algas aizsardzību, ko Latvija nav ratificējusi, konvencija Nr.100 Par vienlīdzīgu darba samaksu, ko Latvija ratificējusi 1990.gada 4.maijā, un konvencija Nr.131 Par minimālās algas noteikšanu, ko Latvija ratificējusi 1993.gada 12.janvārī…
