Ikviens vadītājs vēlas būt pats labākais un priekšzīmīgākais saviem padotajiem darbiniekiem. Tāpēc izvēlas sev tīkamāko un efektīgāko vadīšanas stilu, stimulējot un motivējot darbiniekus darboties ar pilnu atdevi, lai organizācija attīstītos, augtu un nestu labu peļņu, lai ikviens darbinieks būtu apmierināts ar darbu un darba apstākļiem, kā arī uzticētos savam vadītājam. Izvēlējos, savam kursa darbam tēmu „Darbinieku motivēšanas sociālie un psiholoģiskie faktori”. Manuprāt šī tēma, manā nākotnes profesijā, patiesi noderēs un es varēšu zināšanas pielietot arī praksē, iespējams motivēt savus darbiniekus.
Materiālus meklēju gan internetā, gan grāmatās. Tā, kā kursa darbs ir teorētiskais pārsvarā izmantoju grāmatas.
Referātu rakstīju ar mērķi uzzināt ko jaunu, kā visefektīgāk motivēt darbiniekus, kādus kritērijus var izmanto vadītājs.1 Motivācija?
Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un uzņēmuma izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Motivējums ir noteiktu motīvu kopums, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā.
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēloties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.(„Menedžments” 339 lpp.)
Lielākā daļa cilvēku strādā, lai nopelnītu, lai nodrošinātu stabilu pamatu dzīvei un lai varētu atļauties kaut ko vairāk. Ir cilvēki, kas izvēlas darīt jebko, ja vien var labi nopelnīt. Citi var ņemt vērā kādu no šādiem nefinansiālajiem iemesliem.:
Dažādiem cilvēkiem ir svarīgi, lai viņi būtu apmierināti ar savu darbu. Daži būs ar mieru saņemt mazāk, ja tas nozīmē, ka viņiem ir interesants darbs, labi darba apstākļi (klusa un tīra darba vieta, gaisa kondicionieris), ērtas darba stundas, noderīgas privilēģijas (kā, piemēram, darbinieku atlaides veikalos, bērnu aprūpe strādājošām mātēm) un ilgi atvaļinājumi (skolotājiem, teātru darbiniekiem unc.)…
