Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse lietās par personas goda un cieņas aizsardzību

Kopsavilkums
1. Gods un cieņa ietver gan personas pašnovērtējumu, gan sabiedrības vērtējumu, piemēram, par personas autoritāti, profesionalitāti un reputāciju. Gadījumos, ja ir aizskarta personas cieņa tiek vērtēts vairāk personas subjektīvais viedoklis.
2. Politiķiem un valsts amatpersonām ir jāizrāda lielāka tolerance saņemot kritiku no sabiedrības puses, jo izvēloties amatu ir piekrituši publiskai atklātībai. Politiskās debates ir svarīga demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa.
3. Pret tiesnešiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz zemākas nekā pret politiķiem, jo tiesas ir taisnīguma garantētājās. Jebkura apvainojumi vērsti pret konkrētu tiesnesi vai tiesu sistēmu kopumā grauj tās autoritāti. Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, tomēr, ja šī informācija neskar sabiedrībai nozīmīgus notikumus vai procesus, vai neierosina debates par sistēmas uzlabošanu, tas tikai mazina uzticamību tiesai un destabilizē tiesu sistēmu.
4. Prese spēlē nozīmīgu lomu demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai, attīstībai un informēšanai. Prese tiek dēvēta par demokrātiskas sabiedrības "sargsuni", jo tā ir galvenais avots sabiedrībai par politikas, tiesu un citām visai sabiedrībai nozīmīgām norisēm. Tomēr žurnālistiem ir jāievēro zināmas robežas, jo vārda brīvība nav absolūta tiesība.
5. Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir nozīmīga loma goda un cieņas aizstāvēšanā. Tā kā personas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību nav tiešā tekstā iekļautas Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā, tas ir tiesas darbs, noteikt vārda brīvības robežas un nepieļaut nepamatotu iejaukšanos privātajā dzīvē, lai aizsargātu personu godu un cieņu.
…