Islama tiesības ir gandrīz vai fenomens, tās ir tik atšķirīgas no citu valstu tiesībām un vispār no tā, ko mēs īsti saprotam ar vārdu “tiesības”. Varbūt arī tāpēc, ka tās ir tik atšķirīgas, pēdējā laikā un ne tikai rodas diezgan asas sadursmes starp islama tiesībām, islama ticību un Rietumu tiesībām, ticību un pat domāšanu, jo diezgan daudz kas no islama mums nav saprotams. Jo, piemēram, laikā, kad visā pasaulē cīnās pret nežēlību sodu izpildē, tai skaitā nāvessodu, tā viņiem ir pilnīgi parasta lieta, gandrīz vai ikdiena, kas neizceļas ar neko īpašu. No viņu puses tas pat ir atbalstāmi, ka, piemēram, sievieti, kas ir pārkāpusi laulību, nomētā ar akmeņiem, jo viņa taču ir grēkojusi. Mums tas šķiet baisi, neticami un pat barbariski, bet Korānā tā ir teikts, tāpēc tas ir labi un pareizi pēc viņu domām.
Tāpēc es arī nolēmu dziļāk, pamatīgāk apskatīt islama tiesības, to tiesību avotus, kā un kad tas viss ir radies, arī dažus “likumus”, un patiesībā tas man šķita diezgan interesanti, jo man nebija nojautas, ka tagad, 21.gs., vēl kādā valstī pastāv tāda kārtība. Es saprastu, ja Āfrikā kādā ciltī, kas ir apmetusies dziļos džungļos un kas neko nezina par zinātnes sasniegumiem, pastāvētu tāda kārtība, bet to, ka šajā pašā kontinentā, kur dzīvo visās jomās, zinātnē, tehnoloģijās, medicīnā utt., tik attīstīti cilvēki, ir arī tādi, kas sievietes par laulības pārkāpšanu nomētā ar akmeņiem un par zādzībām nocērt locekļus, tas man bija diezgan liels pārsteigums. It kā jau bija nojauta, ka viņu domāšana atšķiras no mūsējās, bet ne jau, ka tik ļoti.…
