Laupīšana pieder pie noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu jeb mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem. No Latvijas Republikas krimināllikuma1 176. pantā., no kā pirmās daļas izriet, ka laupīšana ir svešas kustamas mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
Valstī reģistrēto un atklāto laupīšanu dinamika 1991. - 2007.g.2 uzskatāmi parāda, ka pēdējos 10 gados laupīšanu skaits ir strauji audzis. Tam var būt daudzi un dažādi apstākļi – ekonomiskā krīze, narkotiku lietotāju skaita pieaugums, izmaiņas likumdošanā un sociālajos procesos. Diagramma gan norāda vienu pozitīvu iezīmi – gada laikā izdarīto laupīšanu skaita kulminācija ir aiz muguras un tagad to skaitam ir tendence samazināties.
Ņemot vērā gan laupīšanu raksturu gan to salīdzinoši interesanti dinamiku, par pētījuma tematu izvēlējos tieši laupīšanas. Kā pētījuma galveno mērķi izvirzīju laupīšanu kā atsevišķa noziedzības veida situācijas noteikšanu Rīgā. Galvaspilsēta tika izvēlēta tādēļ, ka pēc statistikas šeit notiek aptuveni 2/3 no visām laupīšanām. Pētījuma uzdevumi ir noteikt sekojošus noziedzības rādītājus:
noziedzības stāvokli,
noziedzības līmeni,
noziedzības struktūru,
noziedzības raksturu,
noziedzības latentitāti.
Mērķa sasniegšanas un uzdevumu izpildes gaitā tika izmantotas vēsturiskā metode, loģiskā izziņas metode, analīze, statistiskā un salīdzinoša metode, kā arī aptaujas un anketēšanas metode.…