Tirgu var definēt, par pamatu ņemot dažadus aspektus. Tirgus ir teritorija, kurā satiekas pārdevēji un pircēji, lai apmainītos ar to, kas viņiem ir vērtīgs pretējai pusei, tā nodrošinot savu vajadzību apmierināšanu un problēmu atrisināšanu. Tomēr modernā tirgū savstarpējā tikšanās nebūt nav obligāta. Tāpēc tirgu var definēt kā jebkuru apmaiņu, pircējam un pārdevējam vienojoties par darījuma nosacījumiem un cenu, lai galarezultātā apmierinātu savas vajadzības jeb atrisinātu savas problēmas.
Konkurence – tā ir sācensība starp tirgū esošajiem preču ražotājiem un pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem par tādiem preču ražošanas un preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, kas nodrošinātu peļņu ilgstošā laika periodā. Vienlaikus konkurence ir mehānisms, kas regulē proporcijas ražošanā. Konkurences galvenās formas ir cena un necene. Minētās konkurences formas darbojas vienlaikus un savstarpējā mijiedarbībā. Ilgtermiņa skatijumā šo abu formu attīstībā vērojama tendence, ka nozīmīguma ziņā pieaug necenu konkurences loma.
Konkurence tirgus attiecību dalībniekiem principā uzspriež virkni obligātu darbību, tādu, kā, piemēram, sistemātiski mainīt tehnoloģiju, ieviest jaunu tehnoloģiju, ražot jaunas preces un sniegt jaunus pakalpojumus, paaugstināt darba atdevi, samazināt vai saglabāt iepriekšējā līmenī produktu cenas. Konkurence sistemātiski iedarbojas uz uzņēmuma izmaksām, piespriežot ražotājus, pakalpojuma sniedzējus, tirgotājus racionalizēt ražošanas faktoru izmantošanu un samazināt izmaksas.
Lai izturētu konkurenci, ikviena uzņēmuma, kas vēlas gūt ilgstošus panākumus, filozofijai un darbībai ir jābūt inovatīvai.
Konkurences teorija un prakse apliecina, ka uzņēmumam nebūt nav jābūt labākajam par citiem absolūti visā un visos tirgos. Jācenšas kļūt par līderi vismaz vienā aspektā un vienā tirgū. Mazajam uzņēmumam šādas līdera lomas iegūšana var būt saistīta ar nelielu tirgu. Galvenais – iegūt priekšroku konkurencē. To vislabāk panākt, kā jau teikts iepriekš, ar inovāciju palīdzību, kas nodrošina pirmā gājiena priekšrocību, kardinālu atraušanos no sekotājiem. Līderea stiprās puses parasti ir kvalitāte, jauninājums vai vēl labāk – jaunievedums, preču dažādu raksturlielumu kombinācija vai unikāla pārdošanas startēģija.
Kritiskie punkti tirgus dalībnieku savstarpējos darījumos:
Kvalitāte,
Izmaksas,
Produkta pieejamība tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams.
Konkurētspēja ir relatīvs jēdziens. Produkts, kas ir konkurētspējīgs vienā tirgū, var tāds nebūt citā tirgū.…
