Nacionālie parki un dabas rezervāti Latvijā

Secinājumi
1. Dabas rezervāti ir cilvēka neskartas vai maz skartas teritorijas, kuras nodarbojas galvenokārt ar ekosistēmu aizsardzību. Tajos valda samērā stingri noteikumi un tiem ir ierobežota cilvēku piekļuve.
2. Nacionālie parki ir plaši apvidi, kuru teritorijā atrodas nozīmīgi dabas veidojumi, maz pārveidotas kultūrainavas, biotopu daudzveidība. Tie ir samērā brīvi pieejami apmeklētājiem.
3. Par dabai nodarītā kaitējumu un turpmākas degradēšanās ierobežošanu cilvēki sākuši domāt jau sen, jo vairāk nekā 100 gadus atpakaļ tika izveidots pirmais dabas rezervāts Latvijā – Moricsalas rezervāts.
4. Viens no galvenajiem iemesliem nacionālo parku un dabas rezervātu izveidošanai ir cilvēka darbības radītās seku mazināšana. Mērķis nav apturēt saimniecisko darbību, bet gan noteikt, kādos apstākļos tā var turpināties.
5. Kopš 2004.gada visi Latvijas nacionālie parki un dabas rezervāti ir iekļauti Natura 2000 – Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā, tas nozīmē, ka tai jāievēro ne tikai Latvijas Republikas likumdošanas normatīvie akti, bet arī ES izvirzītie noteikumi.
6. Nacionālo parku un dabas rezervātu teritorija tiek sadalīta funkcionālās zonās. Svarīgākās no šīm zonām ir dabas rezervāta un dabas lieguma zona.
7. Nacionālo parku un dabas rezervātu izveido Saeima ar attiecīgu likumu.
…