Organisma enerģijas patēriņš

Organisms
Organisma enerģijas patēriņš ir cieši saistīts ar vielmaiņas procesiem, enerģijas maiņu no vielu maiņas nav iespējams nodalīt.
Cilvēks organisma patērēto enerģijas daudzumu nosedz ar uzturvielām. Ar uzturu uzņemam organiskās vielas – olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, kuru vielmaiņas procesos atbrīvojas enerģija. Pieaudzis cilvēks atrodas enerģētiskā līdzsvara stāvoklī, tas nozīmē, ka uzņem tikpat daudz enerģijas no ārējās vides, cik dienas laikā ir patērēts. Ir iespējams, ka šis dabīgais līdzsvars tiek izjaukts, piemēram,
1) ja cilvēks patērē vairāk enerģijas ne kā tiek uzņemts, tad novēro svara mazināšanos.
2) ja enerģiju uzņem vairāk nekā patērē, tad novēro svara pieaugumu.
Lai nerastos vielmaiņas un svara traucējumi, kas var veicināt dažādas saslimšanas, katram cilvēkam vajadzētu zināt galvenos principus pietiekošas enerģijas uzņemšanai. Vajadzētu tikai uzzināt cik enerģijas mēs patērējam un cik uzņemam ar uzturvielām.
Cilvēks enerģiju uzņem no 3 galvenajām uzturvielu grupām – olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem. Katrai no šīm uzturvielām ir zināma kaloriskā vērtība, ko satur noteikts daudzums šo vielu. Šo rādītāju nosaka aprēķinot cik daudz enerģijas atbrīvojas (mērot kilokalorijās), sadegot 1 gramam organiskās barības vielas. Ir zināms, ka:
sadegot 1 grams ogļhidrātu atbrīvojas 3,7 kkal,
sadegot 1 gramam olbaltumvielu atbrīvojas 4,0 kkal,
sadegot 1 gramam tauku atbrīvojās 9,0 kkal.
Enerģijas daudzuma mērīšanai tiek lietotas divējādas mērvienības – kilokalorijas un kilodžauli. Kilodžouli ir novecojusi mērvienība, tomēr reizēm tā vēl tiek lietota. Lai varētu pārrēķināt enerģijas mērvienības, jāatceras, ka 1 kilodžouls ir 0,24 kilokalorijas.

…