Ievads
Ikdienā terminu “huligānisms” dažkārt lieto kā apzīmējumu ikvienam nekaunīgam, izaicinošam un pret sabiedrības interesēm vērstam prettiesiskam pārkāpumam, par huligāniem nosaucot, gan sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju atpūtas traucētājus, gan arī tos, kas izdara noziegumus pret personu, tās veselību, godu un cieņu, vai realizē atklātu zādzību vai pat laupīšanu.
Kvalifikācijas darba nosaukums ir „Policijas inspektora darbība noziedzīgu nodarījumu /huligānisma/ apkarošana apkalpojamā teritorijā”. Šādu kvalifikācijas darba tēmu izvēlējos tāpēc, kad šī tēma ir ļoti aktuāla visā valstī.
Huligānisma apkarošanai ir ļoti liela nozīme sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, jo kā jau mēs zinām, tad tieši šis ir trešais visizplatītākais no noziegumiem, kurš notiek mūsu valstī. Sīkais huligānisms, tas ir, lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās, un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.1
Bet ir arī huligānisms, par kuru var iestāties kriminālatbildība, un par to, kad persona ir saucama pie kriminālatbildības par huligānismu ir paredzēts Latvijas Republikas Krimināllikuma 231.pantā. Latvijā, krimināllikums huligānismu paredzējis kā atsevišķu nozieguma sastāvu, to definējot kā tīšas darbības, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību un izpaužas acīm redzamā necieņā pret sabiedrību.2
Par ļaunprātīgu huligānismu tiek uzskatītas tādas pašas darbības, kuras izdarītas ar sevišķu cinismu vai bezkaunību, ir saistītas ar pretošanos personām, kas cenšas pārtraukt šīs darbības, vai ko izdarījis cilvēks, kurš jau agrāk tiesāts par huligānismu. Ja huligānisma laikā lietoti ieroči vai citi miesas bojājumu nodarīšanai speciāli pielāgoti priekšmeti, vainīgā darbības jākvalificē kā sevišķi ļaunprātīgs huligānisms.3
Mūsdienu sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū huligānisms ir plaši izplatīts. Arī masu saziņas līdzekļos šī tēma tiek bieži apspriesta, protams, kā huligānisma iemeslu uzsver to, ka mūsu jaunatnei nav kur izklaidēties, nav ar ko nodarboties. Preses raksti un sabiedrībā izskanošā informācija neizpaliek bez skandalozu gadījumu apspriešanu. Ir tādi gadījumi, kad par skandāla galveno izraisošo faktoru nav pats huligāns, bet gan policijas darbinieks, kas patiesībā īsti neizpētot situāciju noziedzīgo nodarījumu, kvalificē kā huligānismu, lai gan šajā nodarījumā tas nav saskatāms.
Darbā centīšos noskaidrot un padziļināti izpētīt huligānisma jēdzienu un būtību, kā arī gadījumus, kad un kāpēc notiek huligāniskas darbības, kur šīs darbības ir plašāk izplatītas un kāpēc, kādi tam ir cēloņi. Centīšos izpētīt kā izpaužas huligānisms, t.i., kādas darbības ir uzskatāmas par huligānismu un kāda ir likumdevēja reglamentētā atbildība par šādu darbību veikšanu. Protams, lai varētu izpētīt sev izvirzītos mērķus tiks veikta huligānisma sastāva analīze un jānoskaidro kā huligānismu var atšķirt no cita veida noziedzīgiem nodarījumiem.
…
