Sociāli atbildīgas valsts principa saturā ietilpst cilvēka cienīga dzīves līmeņa nodrošināšana (sociālā palīdzība, pamatpakalpojumi, izglītības, veselības un sociālās aprūpes, kā arī kultūras iestāžu pieejamība), aizsardzība sociālā riska gadījumā, kā arī sociālā taisnīguma nodrošināšana (sociālo atšķirību izlīdzināšana, vājāko aizsardzība un iespēju vienlīdzība). Līdztekus tam sociāli atbildīgas valsts kontekstā ir nozīmīga cilvēka saistība ar sabiedrību, proti, īpašuma sociālā vērtība un sabiedrības labklājība kā pamattiesību ierobežošanas mērķis. Sociāli atbildīgas valsts princips primāri ir saistošs likumdevējam, taču arī izpildvarai un tiesu varai tas jāņem vērā. Princips ar līdzīgu nosaukumu ir pazīstams citās valstīs. Bieži tas tiek uzskatīts par vienu no pamatprincipiem, kas nosaka valsts struktūru, un kā tāds arī ir nostiprināts šo valstu konstitūcijās. Tā, piemēram, Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 20. pants noteic, ka Vācijas Federālā Republika ir demokrātiska un sociāla federāla valsts. Savukārt Pamatlikuma 28. panta pirmajā daļā tiek runāts par republikāniskas, demokrātiskas un sociālas tiesiskas valsts principiem. Francijas Republikas Konstitūcijas 1. pantā ir teikts, ka Francija ir nedalāma, sekulāra, demokrātiska un sociāla republika. Arī Krievijas Federācijas Konstitūcijas 7. pantā norādīts, ka tā ir sociāla valsts. Igaunijas Republikas un Polijas Republikas konstitūcijās tiek runāts par sociālo taisnīgumu. Tā, Igaunijas Republikas Konstitūcijas 10. pantā ir minēts uz sociālā taisnīguma balstītas valsts princips. Savukārt Polijas Republikas Konstitūcijas 2. pants noteic, ka Polijas Republika ir demokrātiska tiesiska valsts, kas realizē sociālā taisnīguma principu.…
