4. SOMU NACIONĀLĀS TAUTAS VIRTUVES SALĪDZINĀJUMS AR LATVIJAS NACIONĀLO VIRTUVI
Nenoliedzami abām tautām – Somiem un Latviešiem – nacionālo ēdienu klāsts nemaz tik ļoti neatšķiras, jo kā zināms abas dzīvo gandrīz kaimiņos, un abas tautas ietekmējušās no citām blakus esošajām tautu nacionālajām virtuvēm, piemēram, Krievijas. Kā arī Latvijas nacionālā virtuve mazliet ietekmi guvusi no skandināvu valstīm, tostarp Somijas.
Kad jārunā par kopīgo abu valstu nacionālajās virtuvēs tad noteikti jāpiemin ēdienu vienkāršā un ātrā pagatavošana, kā arī tas, ka ēdienu krāsas ir vienmuļas un pelēkas.
Somijas nacionālajā virtuvē dominē jūras un saldūdens zivis – tās tiek lietotas gandrīz vai visu ēdienu pagatavošanā un pietam visneiedomājamākās kombinācijās. Vienīgā ēdienu grupa, kas nesatur zivis ir deserti.
Ja jārunā par latviešu nacionālo virtuvi, tad jāsaka, ka mums pašiem tādi īsti savi, oriģināli ēdieni nav – viss ir daudzmaz aizgūts no kaimiņvalstīm – Krievijas, Skandināvijas, Eiropas.
KOPSAVILKUMS
Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir būtiski iespaidojis somu virtuves tradīcijas. Graudaugu, gaļas un dārzeņu ēdieni somiem lielā mērā ir pakārtoti zivju ēdienu pārbagātībai. Somija ne tikai atrodas Baltijas jūras krastā, tā ir arī īsta ezeru un upju paradīze. Somi no zivīm negatavo tikai desertus. Visu pārējo ēdienu – zupu, uzkodu, pamatēdienu, pat konditorejas izstrādājumu – receptēs pārsvarā sastopamas visdažādākās saldūdens un jūras zivis.
Somu virtuvē sastopami arī gaļas ēdieni, taču pārsvarā tie gatavoti no medījumiem, īpaši jau aļņa gaļas. Aukstajā laikā somi labprāt ceļ galdā aļņa gaļas cepeti ar kartupeļu biezeni un brūkleņu ievārījumu, podiņā gatavotu gaļu vai ugunskurā ceptu aļņa gaļu.
Somu virtuves tradīcijās liela loma ir pienam un krējumam. Sviestam parasti pievieno sīki sakapātus garšaugus, tā pagatavojot savdabīgu sviesta krēmu. Pienu somi mēdz pievienot pat tādiem ēdieniem, kuros tas nav iedomājams. Piemēram, pienā vārīta zivju zupa.
…
