Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:107462
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.04.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Nepieciešamība pēc Konvencijas    4
  Konvencijas saturs un būtība    5
  ILO Konsolidētās jūras darbinieku konvencijas nozīmē visas pasaules mērogā    6
  ILO Konsolidētās jūras darbinieku konvencijas ietekme uz ES kuģniecību un ES ieguldījums tās izstrādē    8
  ILO Konsolidētās konvencijas nozīme Latvijai    9
  Secinājumi    11
  Izmantotie informācijas avoti    12
Extract

Nepieciešamība pēc Konvencijas.

Iespējams, domas par vienotas darba tiesību konvencijas nepieciešamību radās jau agrāk, kad jūras transportu pilnībā pārņēma globalizācija un atšķirīgā attieksme pret dažādu tautību jūrniekiem kļuva acīmredzama, taču nopietns darbs pie visu jūras darba tiesību aktu apvienošanas jeb konsolidēšanas sākās 2001.gadā. Šajā gadā ILO uzsāka darbu ar mērķi izstrādāt vispārēju un integrētu starptautisku konvenciju, lai definētu skaidrus, vienkāršus, aktuālus un universālus darba sociālos standartus. Speciālisti atzīst, ka šī ILO Konsolidētā konvencija kļūs par jūrniecības nozares starptautisko noteikumu ceturto stūrakmeni un nostāsies līdzās SOLAS, STCW un MARPOL konvencijām.
Galvenā problēma, kas lika pieņemt šādu konvenciju, nevis ļaut valstīm piemērot savus standartus saviem kuģiem, bija tā, ka uz kuģiem strādājošie bieži vien ir pilnīgi citas tautības cilvēki un tiem nav sakara nedz ar kuģa pieraksta valsti, nedz kuģa operatora valsti. Tāpēc līdz šim ļoti viegli bija nepieciešamības gadījumā atšķirīgu valstu pārstāvjiem piedāvāt un nodrošināt dažādus darba apstākļus, sociālās garantijas, darba līguma nosacījumus. Piemēram, būtiskas atšķirības bija darba ilgumā uz kuģa- rietumeiropiešu līgumos parasti darba ilgums uz kuģa nepārsniedz 2-3 mēnešus, savukārt indiešiem, filipīniešiem nereti līgumi tiek slēgti uz 6, 8 un pat vairāk mēnešiem. Protams, arī algu līmenis ir atšķirīgs. Tas noveda pie tā, ka kuģu īpašnieki komerciālu apsvērumu dēļ pēc iespējas vairāk uz saviem kuģiem centās darbā pieņemt attīstības valstu pārstāvjus. Tas tāpēc, ka to prasības nav tik augstas, šo valstu standarti darba jomā nav tik stingri. Faktiski šī parādība jūras transporta nozarē vērojama arī tagad. Un tas šobrīd ir novedis pie tā, ka uz Eiropas Savienības kuģiem, savu (ES) kadru trūkums ir 17000 jūrnieku. Šobrīd Eiropā, kas tradicionāli bijusi jūrniecības šūpulis, jūrnieka profesija vairs nešķiet pievilcīga. Eiropas Komisija jau kopš paša konvencijas izstrādes sākuma ir atbalstījusi ILO darbu, jo tic, ka šīs konvencijas ieviešana var atjaunot iepriekšējo jūrnieka profesijas prestižu Eiropā.
Šai konvencijai jāatrisina dubulta problēma, kas skar Eiropas un „trešo” valstu uzņēmējus un dažādus „lētos” karogus, kuri dod priekšroku jūrniecības valstīm un uzņēmējiem ar zemākiem sociālajiem standartiem. Tai jāveicina godīga konkurence jūrniecības darba jomā.
Arī darba drošības ziņā šai konvencijai būtu jāsamazina nelaimes gadījumu skaits, jo 80% nelaimes gadījumu jūrā notiek cilvēka kļūdu dēļ. Savukārt cilvēciskais faktors, kā parāda pētījumi, ir diezgan cieši saistīts ar sociālajiem standartiem. Līdz ar to šai konvencijai jāpaaugstina arī visa kuģa drošība.
Tā ir tikai daļa no spēcīgākajiem argumentiem par labu šai Konvencijai.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register