Nepieciešamība pēc Konvencijas.
Iespējams, domas par vienotas darba tiesību konvencijas nepieciešamību radās jau agrāk, kad jūras transportu pilnībā pārņēma globalizācija un atšķirīgā attieksme pret dažādu tautību jūrniekiem kļuva acīmredzama, taču nopietns darbs pie visu jūras darba tiesību aktu apvienošanas jeb konsolidēšanas sākās 2001.gadā. Šajā gadā ILO uzsāka darbu ar mērķi izstrādāt vispārēju un integrētu starptautisku konvenciju, lai definētu skaidrus, vienkāršus, aktuālus un universālus darba sociālos standartus. Speciālisti atzīst, ka šī ILO Konsolidētā konvencija kļūs par jūrniecības nozares starptautisko noteikumu ceturto stūrakmeni un nostāsies līdzās SOLAS, STCW un MARPOL konvencijām.
Galvenā problēma, kas lika pieņemt šādu konvenciju, nevis ļaut valstīm piemērot savus standartus saviem kuģiem, bija tā, ka uz kuģiem strādājošie bieži vien ir pilnīgi citas tautības cilvēki un tiem nav sakara nedz ar kuģa pieraksta valsti, nedz kuģa operatora valsti. Tāpēc līdz šim ļoti viegli bija nepieciešamības gadījumā atšķirīgu valstu pārstāvjiem piedāvāt un nodrošināt dažādus darba apstākļus, sociālās garantijas, darba līguma nosacījumus. Piemēram, būtiskas atšķirības bija darba ilgumā uz kuģa- rietumeiropiešu līgumos parasti darba ilgums uz kuģa nepārsniedz 2-3 mēnešus, savukārt indiešiem, filipīniešiem nereti līgumi tiek slēgti uz 6, 8 un pat vairāk mēnešiem. Protams, arī algu līmenis ir atšķirīgs. Tas noveda pie tā, ka kuģu īpašnieki komerciālu apsvērumu dēļ pēc iespējas vairāk uz saviem kuģiem centās darbā pieņemt attīstības valstu pārstāvjus. Tas tāpēc, ka to prasības nav tik augstas, šo valstu standarti darba jomā nav tik stingri. Faktiski šī parādība jūras transporta nozarē vērojama arī tagad. Un tas šobrīd ir novedis pie tā, ka uz Eiropas Savienības kuģiem, savu (ES) kadru trūkums ir 17000 jūrnieku. Šobrīd Eiropā, kas tradicionāli bijusi jūrniecības šūpulis, jūrnieka profesija vairs nešķiet pievilcīga. Eiropas Komisija jau kopš paša konvencijas izstrādes sākuma ir atbalstījusi ILO darbu, jo tic, ka šīs konvencijas ieviešana var atjaunot iepriekšējo jūrnieka profesijas prestižu Eiropā.
Šai konvencijai jāatrisina dubulta problēma, kas skar Eiropas un „trešo” valstu uzņēmējus un dažādus „lētos” karogus, kuri dod priekšroku jūrniecības valstīm un uzņēmējiem ar zemākiem sociālajiem standartiem. Tai jāveicina godīga konkurence jūrniecības darba jomā.
Arī darba drošības ziņā šai konvencijai būtu jāsamazina nelaimes gadījumu skaits, jo 80% nelaimes gadījumu jūrā notiek cilvēka kļūdu dēļ. Savukārt cilvēciskais faktors, kā parāda pētījumi, ir diezgan cieši saistīts ar sociālajiem standartiem. Līdz ar to šai konvencijai jāpaaugstina arī visa kuģa drošība.
Tā ir tikai daļa no spēcīgākajiem argumentiem par labu šai Konvencijai.
…