Šajā referātā es pievērsu uzmanību tiesību normu iztulkošanas jēdzienam, nepieciešamībai, nozīmei un veidiem.
Pastāv diezgan daudz tiesību normu iztulkošanas jēdzienu skaidrojumi. Viens no tiem varētu būt šāds: tiesību normu iztulkošana ir tiesību satura izdibināšana, noskaidrošana. Tā kā tiesības pārsvarā ir dotas tiesību normās, tad iztulkošana ir vērsta uz tām. Latvijas Republikā galvenokārt uzmanība pievērsta tiesību normu un darījumu iztulkošanai.
Kas attiecas uz tiesību normu iztulkošanas nepieciešamību, tad, manuprāt, tā ir nepieciešama, jo nereti normatīvā akta teksts ir neskaidrs tāpēc, ka daudzie formulējumi nav pietiekami precīzi un reizēm ir pat divdomīgi. Vēl varētu nosaukt daudzus iemeslus, kādēļ tiesību normu iztulkošana ir nepieciešama.
Tulkojot tiesību normas, var izmantot dažādas iztulkošanas metodes, veidus, paņēmienus. Pastāv šādas metodes: gramatiskā, loģiskā, sistēmiskā, vēsturiski politiskā, speciāli juridiskā un teleoloģiskā iztulkošanas metode.
Tiesību normu iztulkošanas veidi ir: oficiālā un neoficiālā iztulkošana. Oficiālo iztulkošanu sīkāk var izdalīt kazuālā un normatīvā iztulkošanā. Savukārt normatīvā iztulkošana iedalās autentiskā un legālā iztulkošanā. Neoficiālo iztulkošanu var iedalīt ikdienas, kompetentā un doktrinālā tulkošanā.
Šos pašus iztulkošanas veidus var izdalīt arī pēc apjoma, tās ir trīs iztulkošanas- burtiskā, paplašinātā un sašaurinātā.…