Konkurence šajā valstī ir relatīvi maza un resursi – lēti. Valstī dzīvo 75% ukraiņi, nākamā lielākā iedzīvotāju grupa ir krievi. Ukraiņi ar retiem izņēmumiem ir draudzīgi, izpalīdzīgi un pretimnākoši cilvēki. Krievu valodu prot gandrīz vai visi Ukrainas iedzīvotāji, kaut gan oficiālā valsts valoda ir ukraiņu. Krievu valodu plaši lieto kā otru valodu, īpaši Ukrainas galvaspilsētā Kijevā un lielajās austrumu pilsētās, kur attīstīta rūpniecība – Harkovā, Doņeckā. Ukrainā raksta kirilicā. Liela daļa iedzīvotāju nerunā angliski. Var rasties problēmas izskaidrot uz kuru vietu cilvēks grib doties, ja tiek apturēts taksometrs vai automašīna, kuras vadītājs piepelnās pārvadājot pasažierus. Paši ukraiņi smej, ka ikviena automašīna Ukrainā ir taksometrs, bet ikviena meitene vecumā no 18 līdz 25 gadiem – tulks.
Jaunie ukraiņi labprāt izmanto katru iespēju piepelnīties. Līdzās mazajiem biznesiem ir daudz modernu lielveikalu un atpūtas kompleksu, ogļu un naftas ieguves vietas, automašīnu un traktoru būves rūpnīcas. Visa valsts ir ekonomiski aktīva.
Ukraina ir Eiropas Padomes locekle un ietur kursu uz Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā daļa Ukrainas iedzīvotāju, it īpaši tās austrumdaļā, ir prokrieviski noskaņoti. Maskavas ietekme ir jūtama parlamentā un arī biznesā, kas ir ļoti saistīti. Pastāv vietējo uzņēmumu protekcionisms. Politiķi ietekmē valsts ekonomisko virzību – lielā valsts, kurā netrūkst ogļu un ir nafta, kā arī sava atomenerģija, joprojām atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Pastāv liela atšķirība starp valsts rietumiem, kur iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību (Ukraina, savulaik dēvēta par Eiropas maizes klēti, joprojām apgādā ar labību ne tikai sevi, bet to arī eksportē), un austrumiem, kas ir industriāli attīstīti. Rietumdaļā dzīvo daudzi poļi, izplatīta katoļticība, bet austrumdaļas iedzīvotāju vidū ir daudz krievu, izplatīta pareizticība.
Padomju varas iespaids saglabājies ne tikai Ukrainas mākslā un literatūrā, bet arī biznesā un dzīvesveidā vispār.…
