Jēdzienam “vadība” atrodami vairāki skaidrojumi,taču šajā referātā pieturēsimies pie šī, vadība ir darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā. [6]
Vadība notiek visās sociālajās grupās, jebkurā sabiedrībai un cilvēkam svarīgā, makro vai mikro, vidē. Ar dažādiem vadības stiliem ir iespējams panākt vajadzīgos rezultātus, sasniegt izvirzītu mērķi vai arī uzlabot (vai sagraut) līdzās esošu cilvēku attieksmi pret sevi kā līderi. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu vadības stilu izvēlas konkrētās iestādes vadītājs. Vadītājs ir persona, kas oficiāli veic grupas vadīšanu un tās darbības organizēšanas funkcijas.(..) Viņš ir juridiski atbildīgs par grupas darba rezultātiem tās instances priekšā, kura viņu ir iecēlusi.[2;151]
Vadības stilu dalījuma teoriju izvirzījis 20.gs 30.g. zinātnieks K.Levins. Veicot pētījumu 10 gadus vecu zēnu grupā. Pēc šī lauka pētījuma K.Levins izvirzījis ideju par trīs vadības stiliem: autoritārais, demokrātiskais un liberālais vadības stils. Mūsdienu pētījumos izmanto arī vadības stilu iedalījumu „uz mērķi vai uzdevumu orientētais” un „uz cilvēkiem orientētais” vadības stils. [3;149]
a. Autoritārais vadības stils
Vadīšanas stils ir lielā mērā atkarīgs no līdera sociālpsiholoģiskajām īpašībām, vadības hierarhijas līmeņa, konkrētās darbības sfēras specifikas utt. Stila veidošanos ietekmē intelekts un vadītāja vispārējais kultūras līmenis, profesionālās sagatavotības līmenis, rakstura īpašības un temperaments, vadītāja vērtību orientācija utt.[5;292] …
