Vara pieder pie lietām, ar ko katrs mūsdienu cilvēks ikdienā sastopas gandrīz ik uz soļa, par ko runā, kuru pārrunā un aprunā. Nav grūti apjaust, ka vara ir gan tas, ko reprezentē, izstaro valsts ar saviem institūtiem, organizācijām, struktūrām, gan arī tas, kas pastāv priekšnieka un padotā, vadītāja un izpildītāja kā daudzās citās cilvēcisko attiecību situācijās. Taču daudz grūtāk ir izprast, kur un kā rodas šī vara. Kāpēc reizēm tās ir par maz, kaut, liekas, radīti visi priekšnoteikumi tās iedibināšanai, un otrādi, kāpēc situācijas, kuras radām vai kurās kādreiz iesaistāmies pavisam negribot pārtop par varas attiecībām, kurām mums jāpakļaujas, vai kurās pat pret paša gribu esam spiesti pakļaut citus?
Ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem cilvēce nodarbojas jau tūkstošiem gadu, taču aizvien nevar lepoties ar viennozīmīgām un neapstrīdamām atbildēm uz tiem. Ja tā, tad varbūt visa šī problemātika ir kaut kas tāds, kam nav nemaz vērts pievērsties? Taču vara un valdīšana nav lietas, no kurām būtu iespējams izvairīties vai vienkārši pieņemt tādu, kāda tā ir: pārāk dziļi un būtiski tā ieaudusies cilvēciskajā esamībā. Lai arī neviens varas situācijā iesaistītais subjekts nespēj izsmeļoši paskaidrot, kā un kāpēc tas tajā darbojas, taču neatrast arī tādu, kuram nebūtu kaut kāds priekšstats par to, ko un kā tas dara, kas un kā viņam jādara. Ja šīs varas apzināšanās, analīzes tomēr nav, tad visdrīzāk cilvēks atrodas bezcerīgā pakļautības un dažādu manipulāciju varā, bet to taču neviens šķiet labprātīgi nevēlās.…