Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,52 (13%)
Discounted price*:
3,47
Purchase
Add to Wish List
ID number:828890
Author:
Evaluation:
Published: 24.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

ST prakse kompensācijas lietās:
*ST 2011-19-01 -> Persona gribēja saņemt kompensāciju, taču viņam to liedza, jo viņš nebija nostiprinājis savas īpašumtiesības zemesgrāmatā. ST atzina, ka prasība nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas liedz personām, kuras ieguvušas nekustamo īpašumu uz tiesiska darījuma pamata, taču nav nostiprinājušas savas īpašuma tiesības pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, iespēju pretendēt uz kompensāciju par nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu un saņemt šo kompensāciju. Šāds likumdevēja izraudzītais līdzeklis nenodrošina to personu tiesību aizsardzību, kuras mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas rezultātā cieš zaudējumus. Līdz ar to prasība nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas nav uzskatāma par tādu līdzekli, ar kuru personas tiesības tiek ierobežotas saudzējoši.
*K.Baloža atsevišķas domas – Nepiekrīt. Nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tiek panākts tas, ka mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas gadījumā valsts var precīzi identificēt personu, kura ieguvusi zemi īpašumā. Tādējādi valsts var izmaksāt atlīdzību personai, kas atzīstama par zemes īpašnieku Ar tiesiskā darījuma noslēgšanu zemes ieguvējs vēl nekļūst par tās īpašnieku nedz civiltiesiskajā, nedz konstitucionāli tiesiskajā izpratnē. Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Noslēdzot atsavinājuma līgumu, zemes ieguvējam rodas vienīgi prasījums pret atsavinātāju par līguma izpildi. Kaut arī šis civiltiesiskais prasījums ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto tiesību uz īpašumu tvērumā, apstrīdētā norma to neregulē un izskatāmajā lietā par to nav strīda. Likumīgi iegūts valdījums ir mantiski aizsargājama pozīcija Satversmes 105. panta izpratnē. Taču ne vienmēr zemes atsavinātājs pirms īpašuma tiesību pārejas ierakstīšanas zemesgrāmatā nodod zemi ieguvējam valdījumā. Tā kā publisku ticamību nodibina ieraksts zemesgrāmatā, valstij nav nedz pienākuma, nedz iespējas pārliecināties, vai zemes ieguvējs ir valdījis zemesgabalu jau pirms savu īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.
*ST 2013-13-01 -> Par kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem. Ja šāda kompensācija netiek piešķirta, tas neatbilst Satversmes 105.p.
(MK noteikumi Nr.778 – Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem).



Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,13 €
Work pack Nr. 1358769
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register