Eiropas Savienības un starptautiskais civilprocess

Starptautiskais civilprocess ES – regulu noteikumu analīze:
*piemērošanas joma;
*nepiemērošana;
*piekritības noteikšanas kritēriji;
*citi jautājumi.
Procedūra:
1)Vispirms jākonstatē, vai vispār ir ārvalsts elements (vismaz viens) – piem., laulāto dažādas dzīvesvietas, atbildētāja atšķirīga dzīvesvieta. Piem., ja divi Latvijas pilsoņi iekļūst ceļu satiksmes negadījumā Polijā, tad ārvalsts elements būs notikuma vieta.
2)Jāsaprot, kurā valsts tiesā celt prasību – ja runa ir par ES dalībvalstīm, tad atbilde jāmeklē regulās, tas novedīs pie pareizā risinājuma. Turklāt jāzina, kurā regulā meklēt kompetento tiesu jeb kādai kategorijai konkrētā lieta pieder (piem., civillietās nekļūdīsies, ja skatīsies Brisele I regulu). Jāseko līdzi EST praksei, jāspēj pamatot ar EST praksi.
3)Jānoskaidro, kuras valsts likumu piemērot, lai attiecīgajā tiesā celtu prasību – Roma I, Roma II regulas.
4)Kad zināma gan piekritība, gan piemērojamais likums, tad var būt jādomā par sprieduma izpildi (piem., ja nolemj kaut ko piedzīt, bet piedzenamā manta ir vēl citā valstī).
Lai regula būtu piemērojama, tai jābūt:
1)piemērojamai laikā;
2)piemērojamai ģeogrāfiski;
3)piemērojamai materiāltiesiski.…