Līdz Pirmajam pasaules karam:
1)Klasiskā skola –1.Monteskjē, kurš uzskatīja, ka nepieciešami labi likumi, aicina ierobežot nodarījumu loku, par kuriem var saukt pie kriminālatbildības, jo iepriekš pastāvējusi absolūta patvaļa šajā jomā. Ierosināja izbeigt krimināltiesībās sodīšanu par reliģioziem pārkāpumiem. Uzstāja, ka sodam jāatbilst vainai, jābūt humānai sodu politikai, bargi sodi nesekmē lielāku paklausību likumam. Būtiskākie darbi: „Par likuma garu” un „Persiešu vēstules”.
2.Voltērs (gan krimināltiesībām, gan kriminālprocesam) – bija pretinieks katoļu baznīcai (arī nāvessoda pretinieks), pārmeta tai nežēlību. Reliģiskas vajāšanas pamatā ir cilvēka saprāts. Uzskatīja, ka jābūt samērībai starp noziegumu un sodu. Būtiskākais darbs: „Grāmatas par noziegumiem un sodiem”.
3.Žans Pols Meroks – pievērsās likumdošanas tehnikai (valodai jābūt skaidrai, saprotamai, likumam jābūt īsam, bez specifiskiem terminiem). Būtiskākais darbs: „Kriminālās likumdošanas plāns”, ko var uzskatīt par pirmo krimināllikuma teorētisko modeli.
*Klasiskā skola, salīdzinot ar viduslaikiem, bija progresīva, taču tā bija ierobežota, jo nesaskatīja, ka varētu būt kādas izmaiņas. Sākumā Klasiskā skola bija progresīvāka nekā pēc tam. Par Klasiskās skolas pamatlicēju uzskata Čezāri Bikarju, kurš savā darbā „Par noziegumu un sodu” formulē zināmos krimināltiesību principus, piemēram, nav sods bez likuma.
Tālāk Feierbahs aizstāv atbildību par nodarījumu, nevis par domām, izstrādā vainas, mēģinājuma, līdzdalības jēdzienus sāk nodalīt objektīvo no subjektīvās puses, izstrādā Bavārijas KK projektu.
2)Antropoloģiskā skola (tādu pasaules ietekmi uz likumdevēju, kā klasiskās skolas atziņas, neatstāja) – balstās uz mācību par cilvēku. Pamatlicējs bija Čezāre Lambrozo. Šī teorija bija visreakcionārākā no visām tajā laikā, daudz kritizēta. Lambrozo pirmais sāka pētīt noziedznieku kā personību. Sarakstīja grāmatu „Homo animalis” (noziedzīgais cilvēks) – noziedznieks ir cilvēku sugas paveids, kas atšķiras pēc savas fizioloģiskās struktūras (cilvēks piedzimst par noziedznieku), noziedzība ir iedzimta parādība, kas agri vai vēlu tiks izpausta uz āru. Jāizolē tā sabiedrības daļa, kuriem ir šādas fizioloģiskās īpašības, lai tā nepaspētu izdarīt NN – un krimināllikums tad nav vajadzīgs. Labrozo ieviesa arī terminu „koncentrācijas nometnes”. Viņa teoriju atzina par nezinātnisku, padomju laikā viņa grāmatas bija aizliegtas.
3)Socioloģiskā skola (19.gs. beigas) – vācu Frants Lists, holandiešu Van Hammels, beļģu Prinss, krievu Foiņickis utt. Ievērojams virziens bija tā saucamā Faktoru skola, kura izvirzīja faktorus, kuru ietekmē rodas noziedzība: 1.sociāli ekonomiskie faktori – piemēram, nabadzība; 2.fiziskie faktori – piemēram, temperatūra, klimats; 3.individuālie faktori – vecums, dzimums, temperaments. Pēc Otrā pasaules kara Socioloģiskā skola sadalījās mazākos virzienos, kurus vairs nesauc par krimināltiesību skolām.
Šīs trīs krimināltiesību skolas atstāja vislielāko ietekmi uz krimināltiesību attīstību un idejām, kuras likumdevēji iekļāva kriminālās likumdošanas normās.
…
