SJT ir vispārpieņemtu principu un normu sistēma, kura regulē jūrniecības tiesisko režīmu un subjektu darbību tajā. Jauns posms jūrniecības tiesiskajā regulēšanā sākās ar ANO JT konvencijas parakstīšanu, kura spēkā no 1994.g. Tas bija liels stimuls visu valstu JT sistēmu tālākai atīstībai. SJT normu darbība aptver visu straptautisko arēnu, bet nac.JT- mūsu valsts teritoriju. SJT apvieno strap valstīm saskaņotos principus un normas, kas regulā attiecības starp starptautisko attiecību subjektiem. Subjekti- valstis ( tautas un nācijas, arī nejūras), starpvalstu organizācijas, FP, nevalstiskas org. Objekti – viss tas kas saista subjektus viņu tiesiskajās attiecībās – mat.un nemat.attiecības, valstu darbība vai bezdarbība, teritorija. Avoti –starp.līgumi( konv..), strapt.paražas- klusējoša vienoš.,un nevar būt pretrunā ar likumu vai aizstāt likumu – tikai papildināt), tiesu prakse vai precedents, augstākstāvošu inst. Tiesiskie akti. SJT normām ir rekomendējošs raksturs- tās veidojas pieņemot saskaņotas normas. Principi –kuģošanas brīvība atklātā jūra un lidošana virs tās, tiesības ārzemju kuģiem ienākt caur ter.jūru ūdeņiem, brīvība ienākt tranzīta kuģiem caur strapt.jūras šaurumiem, pienākums aizsargāt vidi pret piesārņojumu, kara kuģu imunitāte.
2. Kodifikācija un unifikācija.
Kodifikācija – spēkā esošo tiesību normu sakārtošanas process vienotā sistēmā, to skaidrošana, savstarpējo pretrunu likvidēšana valstī un pasaulē kopumā. Kodif. Ir sarež’ģīts process spēkā esošo normu sakārtošanā vienotā sistāmā. Kodifikācija sākaš 30 gados, bet var izdalīt 3 posmus. I 1949- 1958. ( 1.ANO Konference par jūras tiesībām 1958.g. ženēvā. Pieņēma Konvencijas:par terit.jūru un pieguļošo zonu,par atklāto jūru, par šelfu,par zvejniecību uzn dzīvo resursu aizsardzību.
Ii posms 1973-1982.g. 2.ANO 1960.g. – neko nepieņāma.
3.posms no 1982 līdz mūsdienām Trešajai ANO jūras tiesību konferencei bija sevišķi liela nozīme starpt. jūras tiesību attīstībā. Jaunajā jūras tiesību konvencijā bija iekļautas ne tikai tās normas, kas tika apstiprinātas iepriekš (Ženēvā), bet atrisināti citi jautājumi.
3.ANO 1973-1982. ( spēkā no 1994.g.) liela nozīme SJT attīstībā. Pieņēma Konvenciju par jūras tiesībām.( UNCLOS). Tās galvenie lēmumi – par ter.jūras paltumu 12 j.j., par drošības zonu 500 m, ekonomiskā zona – 200 j.j., pieņēma lēmumu par starptautiskā triunāla izveidi ( visām valstīm bkas parakstīja bija strīdi jārisina tur). Stābs Hamburgā.
Unifikācija – process, kas saistīts ar vienādu tiesisko normu radīšanu dažādu valstu tiesiskajās sistēmās ar mērķi novērst vai mazināt tiesisko normu sadursmes.
Noved pie vienotas sistēmas, apvieno piem, kodeksā. To realizē ar starptautisku Konvenciju noslēgšanu ( preču un pasažieru pārvadāšana), vai noska SJT normas savā nac.likumdošanā. Ja kOnvencija ir, bet valsts negrib tai pievienoties, tad to var panāk ar implantāciju vai transformāciju ( ieliek Konvencijas daļu nac.likumos).lai starp.normas būtu obligātas, tās jāratificē. Unifikāciju var veikt viena valsts ar vienpusēju rīcību vai ar starpt.org.palīdzību. Ir daudz starpt.līgumi, kuri noslēgti ar mērķi unificēt JT – atbildības par kuģu sadursmes gadījumiem, (1910, atlīdzība par glābšnau jūrā, kravu pārvadājumiem, zaudējumu atlīzdināšana pie piesārņojumu ar naftu.
3.Starptautiskās un nacionālās SJO.
SJO ir liela nozīme pasaules okeāna, jūru pētīšanā, izmantošanā un aizsardzībā. SJO tiek dibinātas uz starptautisko tiesību principu pamata- suverēnu 9 politiski) valstu līdzdalība, darbības saskaņošana ar starptautisko tiesību normām un neiejaukšanās valstu iekšējās lietas, lēmumu rekomendējošais raksturs.
SJO pēc dibināšanas principa var iedalīt 2 grupās= starptautiskas strapvaldību ( valstis piedalās tieši – SJO, ANO vides programma, jūras pētīšanas padome, kuģniecības palāta) un starptautiskas ārpusvaldības ( cau sab.org.vai PP- jūras kapteiņu federācija, kuģu īpašnieku asociācija,starp,fonds VIA Baltica). 1948.g. Ženēvā tika nodibināta SJO.Darbību uzsāka 1958.g. Piedalās ~ 150 valstis, štābs Londonā. SJO vada Asmableja, ko sasauc 1x2 gados ( nepāra). Padome sastāv no Komitejām – drošības uz jūras, juridiskās, jūras vides aizsardzības. Tās vada SJO ģenerālasi sekretārs. SJO atbild par starptautisko standartu izstrādāšanu uz ieviešanu Konvenciju... formā.…
