KOPSAVILKUMS
1. Uzņēmuma līgums civiltiesību sistēmā atrodas starp darba līgumu un pirkuma līgumu, jo tas ietver sevī gan darba, gan gala rezultāta nodošanas momentu. Ar uzņēmuma līguma ietveršanu Civillikuma 15.nodaļā „Prasījumi no darba attiecībām” ir uzsvērta līguma galvenā nozīme – kādas personas darbs citas personas labā. Ar šo pazīmi uzņēmuma līgums ir tuvs darba līgumam, jo darba līguma mērķis ir kādas personas apņemšanās veikt noteiktu darbu otrās personas labā un vadībā par noteikto atlīdzību.
2. Nedrīkst jaukt uzņēmuma līgumu un uzdevuma līgumu, jo šiem līgumiem ir atšķirīgas juridiskas sekas. Pastāvot darba līguma pazīmēm, uzņēmuma līgums atzīstams par darba līgumu. Uzdevuma līgums ir uzticības līgums, kurā puses savā starpā vienojas par kāda uzdevuma izpildi. Uzdevuma līgumā ir saskatāma līdzība ar pilnvarojuma līgumu; pilnvarojuma līgums regulē uzdevuma izpildītāja tiesisko statusu attiecībā pret trešajām personām, savukārt uzdevuma līgums regulē pušu iekšējo statusu.
3. Darba likums paredz iespēju darba līgumu noslēgt uz nenoteiktu un noteiktu laiku. Vispārīgā veidā darba līgums slēdzams uz nenoteiktu laiku, bet uz noteiktu laiku darba līgums slēdzams tikai Darba likumā speciāli paredzētos gadījumos. Savukārt uzņēmuma līguma termiņš, ja līgumā nav noteikts pasūtījuma izpildes termiņš, aprobežojas ar pasūtījuma izpildīšanas brīdi.
4. Civillikums regulē uzņēmuma līgumu koncentrēti, pamatā aprakstot tikai vienu uzņēmuma līguma paveidu – līgumu par lietas izgatavošanu. Savukārt Krievijas Federācijas Civilkodeksā atsevišķi izdalīti uzņēmuma līgumi par sadzīviskiem jautājumiem, būvniecības jomā, par projektu darbu veikšanu un uzņēmuma līgumi valsts vajadzībām. Civillikuma modernizācijas procesā, pozitīvi tiktu vērtēta šāda dalījuma ietveršana arī Latvijas Civillikumā, saglabājot pašlaik spēkā esošos vispārīgos noteikumus un papildinot ar uzņēmuma līgumu paveidiem. Šāda līgumu veidu atsevišķa izdalīšana palīdzētu vieglāk izvēlēties piemērojamo tiesību normu un sekmētu efektīvāku tiesību normu piemērošanu.
5. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas viedokli viena dalībnieka sabiedrība, kurā tās vienīgais dalībnieks ir arī vienīgais valdes loceklis, nepastāv pakļautība starp dalībnieku sapulci un valdes locekli, kas ir būtiska darba attiecību sastāvdaļa, tātad darba attiecības šādā gadījumā nepastāv. Tomēr Latvijas tiesu praksē pastāv tieši pretējs viedoklis, ka viena īpašnieka sabiedrībai ir jāslēdz darba līgums ar sevi, lai pildītu pienākumus, kas nav saistīti ar sabiedrības vadīšanu un pārstāvēšanu. Kā norāda Eiropas Savienības Tiesa, šādā gadījumā trūkst darba attiecību būtiskā sastāvdaļa – pakļautība darba devējam, tātad darba attiecības faktiski nepastāv un nav pareizi komercsabiedrības valdes loceklim slēgt pašam ar sevi darba līgumu.
6. Valdes locekļa un komercsabiedrības attiecības veidojas uz savstarpējās uzticības pamata. Tas, ka persona ievēlēta par komercsabiedrības valdes locekli nenozīmē, ka viņa automātiski kļūst par darbinieku. Līgums, kas regulēs valdes locekļa un komercsabiedrības savstarpējas attiecības, ir atkarīgs no pušu savstarpējās gribas un vienošanās satura. Ja puses būs vienojušās par darba līgumam raksturīgiem noteikumiem, tad konkrētās attiecības būs atzīstamas par darba attiecībām.
…
