Secinājumi un priekšlikumi
Autorei no darba izriet šādi secinājumi:
1. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām samazinās, radīto atkritumu daudzums tikai pieaug. 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika radīti 433 kg atkritumu.
2. Latvijā tiek otrreizēji pārstrādāti tādi materiāli kā plastmasa, makalatūra un metāls, bet stikla pārstrādes rūpnīca vēl aizvien nav izveidota. Līdz ar to, stikla atkritumi nonāk atkritumu poligonos, eksportēti uz citām valstīm pārstrādei, kā arī iedzīvotāji mēdz tos izmest dabā, kas savukārt rada papildus piesārņojumu un neestētisku ainu dabā.
3. Stikla atkritumus ir nepieciešams šķirot un nodot otrreizējai pārstrādei, jo stikls dabā nesadalās, bet to ir iespējams pārstrādāt bezgalīgi. Tā atkārtota pārstrāde ļauj samazināt izejvielu patēriņu, tiek patērēts par 32% mazāk enerģijas, par 20% samazinās gaisa piesārņojums un par 50% samazinās ūdens piesārņojums, ja jauna stikla ražošanā tiek izmantots atkārtoti pārstrādāts stikls.
4. Dalītā šķirošanas sistēma nemotivē patērētāju šķirot atkritumus, un patreiz šī sistēma nenodrošina stikla šķirošanu starp bezkrāsaino un krāsaino stiklu. Iepakojums šajā sistēmā tiek sasists, kas padara iepakojumu nederīgu atkārtotai izmantošanai, līdz ar to ir jānodod otrreizējai pārstrādei.
5. Valstīs, kur ieviesta gan depozīta sistēma, gan dalītā šķirošanas sistēma, ir augstāki iepakojuma apsaimniekošanas un pārstrādes rādītāji. Depozīta sistēma motivē patērētāju atgriezt izlietoto iepakojumu, ko iespējams atkārtoti izmantot, jo netiek bojāts kā tas, ko iemet šķirošanas konteinerā pie dalītās sistēmas.
6. Stikla atkritumu daudzums, kas tiek noglabāts poligonos aizvien pieaug un tā apglabāšana nav ilgtspējīgs risinājums, jo nerisina problēmu ar pieaugošo atkritumu daudzumu. Atkritumu poligonu kapacitāte ir ierobežota un prasa līdzekļus gan tā uzturēšanai, gan rekultivācijai. Pieaugot atkritumu skaitam un izvēloties to apglabāšanu, tiek radīta nepieciešamība pēc jaunu poligonu izveides, kas savukārt paaugstina poligonu uzturēšanas izmaksas un vides piesārņojumu, kas arī prasa līdzekļu ieguldījumu piesārņojuma novēršanai.
…
