Darba tiesību jautājumi būs aktuāli līdz ar sabiedrības pastāvēšanu, jo darbs jau no seniem laikiem ir cilvēka iztikas avots. Tā kā gandrīz katrai personai pastāv iespēja saskarties ar darba strīdiem ir svarīgi zināt, kā tos risināt un kādas ir personas tiesības. Darba strīdus īpaši regulē Darba likums un Darba strīdu likums, kā arī citi tiesību avoti(sīkāk skatīt 4.1. nodaļā). Darba strīdu likums nosaka, ka „Darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju.”
Valstij ir pienākums radīt gan sociālo, gan ekonomisko progresu, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Taču, arī darba tiesību strīdi ir neatņemama darba tiesību sastāvdaļa.Tāpēc Darba strīdu likuma mērķis ir Likuma mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas institūcijas un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.
Kaut arī Latvijā pamazām uzlabojas darba tiesību jautājumu risināšana un sabiedrība kļūst informētāka, tomēr aizstāvēt risināt savus darba tiesību strīdus varētu vairāk personas. To atspoguļo fakts, ka 2011. Senāta Civillietu departamentā kasācijas kārtībā izskatītas 114 lietas , kas izriet no darba līguma attiecībām, kas ir salīdzinoši maz uz 198 izskatītu lietu fona 2010. gadā. Protams, svarīgi atzīmēt, ka darba strīdiem sākumā ir individuāla izskatīšanas kārtība, kā speciālas izlīgšanas komisijas vai šķīrējtiesas sākotnēji, un tikai neatrisinātie strīdi nokļūst līdz tiesai. Šis darba tiesību strīdu skaits palielinātos, ja Latvijā šobrīd nebūtu tik izteikta ēnu ekonomika arī darba tirgū. Tad arī personas, kas strādā nelikumīgi un nemaksā valstij nodokļus, tātad jau pārkāpj noteiktus likumus, vērstos tiesā dēļ lieliem pārkāpumiem, kurus veicis darba devējs, jeb darbinieks.
