Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:449132
 
Author:
Evaluation:
Published: 29.05.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 15 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ieskats Latvijas pašvaldības vēsturē   
2.  Pašvaldību pamatprincipi   
3.  Nobeigums   
4.  Izmantotā literatūra   
Extract

IESKATS LATVIJAS PAŠVALDĪBAS VĒSTURĒ

1.1. Pašvaldības Latvijas teritorijā līdz neatkarīgās Latvijas Republikas nodibināšanai 1918.gadā

Latvijas teritorijā tāpat kā visā pasaulē pašvaldību iekārtu pirmsākumi meklējami pilsētās. Latvijas vecākā pilsēta Rīga dibināta 1201.gadā. Jau kopš 13.gadsimta Rīgā un citās Latvijas teritorijas pilsētās (Cēsīs, Kuldīgā, Koknesē, Piltenē u.c.) augstākais varas orgāns bija rāte. Tā Rīgā darbojās no 1226. Līdz 1889.gadam (ar nelieliem pārtraukumiem). Rātes izveidoja pēc Vācijas pilsētu parauga. Rāti sākumā ievēlēja pilsoņi, bet ar laiku rātes pašas kooptēja locekļus uz visu mūžu.
Taču pirmais pašvaldību likums, kas darbojas Latvijas teritorijā, attiecās nevis uz pilsētām, bet gan uz lauku teritoriju. 1866.gadā Aleksandrs II apstiprināja likumu par pagastu pārvaldi Baltijas guberņās. Likums paredzēja mazo pagastu apvienošanu, kas bija obligāta, ja pagastā dzīvoja mazāk nekā 200 vīriešu. Likums paredzēja 4 pagasta varas un pārvaldes institūcijas:
- pagasta sapulci;
- pagasta vietnieku pulku (pēc būtības deputātu padomi);
- pagasta vecāko ar palīgiem;
- pagasta tiesu.
Pagasta sapulces nebija demokrātiskas – ja saimniekam un rentniekiem katram bija balss tiesības, tad katram 10 kalpiem un bezzemniekiem bija tikai pa 1 balsij.
Pamatojoties uz 1877.gada 26.marta likumu par 1870.gada Krievijas pilsētu nolikuma attiecināšanu uz Baltijas guberņām, Latvijas teritorijā sākās pilsētu pašvaldību reforma. Grūti pārvērtēt 1870.gada Krievijas pilsētu nolikuma nozīmi, jo tas bija pirmais pilsētu pašvaldības likums, kas darbojās Latvijas teritorijā. Atbilstoši tam no 1878. gada Latvijas teritorijā sāka ievēlēt pirmās pilsētu domes.
1870.gada Krievijas pilsētu nolikums paredzēja trīs pilsētas pašvaldības institūcijas:
- pilsētas vēlētāju sapulci;
- pilsētas domi;
- pilsētas valdi ar pilsētas galvu priekšgalā.
Pilsētas vēlētāju sapulces vienīgais uzdevums bija reizi četros gados ievēlēt pilsētas domniekus. Vēlētāju tiesības bija 25 gadus sasniegušiem pilsētas iedzīvotājiem, ja viņiem pilsētas teritorijā piederēja ar nodokli apliekams nekustams īpašums vai arī viņi maksāja tirdzniecības vai rūpniecības nodokļus. Diemžēl visai liberālajam 1870.gada Krievijas pilsētu nolikumam nebija ilgs mūžs, jo 1892.gadā pieņēma jaunu reakcionārāku pilsētu likumu. Pēc tā vēlētāju loks stipri sašaurinājās, domes funkcijas samazinājās. Atšķirībā no 1870.gada likums paredzēja valdības institūciju uzraudzības tiesības ne tikai no lēmumu likumības, bet arī lietderības viedokļa.
1917.gadā Krievijas pagaidu valdības laikā pieņēma jaunu liberālāku pašvaldību likumu un izmainīja pašvaldību vēlēšanu likumu. Tas paredzēja domes ievēlēšanu vispārējās, vienlīdzīgās, aizklātās vēlēšanās bez jebkāda mantas cenza un dzimuma diskriminācijas.
Šos 1917.gada likumus izmantoja arī pirmajos gados pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918.gada 18.novembrī.

1.2. Pašvaldības periodā no 1918. līdz 1940.gadam

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register