Psihosociālās darba vides reglamentējošās likumdošanas analīze

Dialogam starp darba devēju un nodarbinātajiem vai to uzticības personām ir ļoti liela nozīme sekmīgai darba aizsardzības sistēmas funkcionēšanai uzņēmumā.
Nodarbinātajiem un uzticības personām jābūt informētam par to, kas uzņēmumā tiek lemts darba aizsardzības jomā, jo tas vistiešākajā mērā ir saistīts ar nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā.
Darba devējam ir pienākums ne tikai informēt nodarbinātos un uzticības personas, bet arī uzklausīt viņu viedokli par darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā. Šāda veida konsultēšanos darba devējam nevajadzētu uztvert kā apgrūtinājumu, un nevienai no pusēm to nevajadzētu uztvert kā nevajadzīgu laika patēriņu. Kā to ir pierādījusi pasaules prakse, šādai konsultēšanās starp darba devēju un darbiniekiem ir vairāki pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tā uzlabo uzņēmuma mikroklimatu un savstarpējās attiecības starp uzņēmuma vadību un nodarbinātajiem. Darba devēja izrādītā interese par nodarbinātajiem un viņu viedokli pierāda to, ka darba devējs nav vienaldzīgs pret saviem darbiniekiem un viņu darba apstākļiem. Nodarbinātie savukārt var izteikt savu viedokli un priekšlikumus, ko varētu darīt darba vides uzlabošanai uzņēmumā. Otrkārt, nodarbinātie, kas ikdienā strādā savā darba vietā, vislabāk jūt, kas viņiem rada risku vai apgrūtina strādāšanu (piemēram, nepietiekošs apgaismojums, liels troksnis u.c.) un var par to pateikt darba devējam, kurš tādejādi var ātri atklāt darba vidē pastāvošās problēmas un novērst tās.
Konsultēšanās, līdzīgi kā darba vides iekšējā uzraudzība un darba vides risku novērtēšana ir neatraujama darba aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Lai uzsvērtu konsultēšanās nozīmi, gandrīz visos Ministru kabineta noteikumos par darba aizsardzību, ir iekļauta norma par konsultēšanos ar nodarbinātajiem un uzticības personām.
…