Vadītāja personība ir viena no interesantākajām sociālajām parādībām. Tieši vadītājs ir tas, kas nosaka darba paņēmienu sistēmu, ar kuru īstenot organizācijas mērķus. Šādu formu un metožu kopumu sauc par vadības stilu. Vadības stils, savukārt, raksturo vadītāja darba kvalitāti, viņa spēju veidot kolektīvā tādu sociāli psiholoģisku gaisotni, kas ir labvēlīga augsti efektīvam darbam.
Jāmin, ka darba tirgū labu speciālistu vērtē ne vien pēc viņa profesionālajām zināšanām, bet tiek vērtēta arī vadītāja personība. Šeit, atsaucoties uz vadītāja jēdziena definīciju, jāsaka, ka no viņa tiek gaidīta arī personiskā autoritāte, kuru veido psiholoģiskās un morālās īpašības. Atkarībā no uzņēmuma specifikas, vadītājam jāprot izvēlēties tādu vadības stilu, kas atbilstu ne tikai viņa rakstura īpašībām, bet arī būtu vērsts uz organizācijas darbības mērķu sasniegšanu.
Šajā darbā apskatīšu, cik liela loma ir vadītāja personībai saistībā ar konkrētu vadības stilu tādos sociālpsiholoģiskos procesos kā konfliktu vadīšana un lēmumu pieņemšana, par galvenajiem uzdevumiem izvirzot:
1.izskaidrot vadītāja, vadīšanas, vadības stilu jēdzienus;
2.aprakstīt vadītāja darbības izpausmes katrā no vadības stiliem;
3.analizēt kopsakarības starp vadītāja personību un vadības stila izvēli.
Pirmajā nodaļā tiks skaidroti tādi jēdzieni kā vadītājs un līderis, formālais un neformālais līderis, kā arī aprakstītas vadītāja funkcijas, pamatlomas un tipi. Otrā nodaļa būs veltīta vadības stilu vispārējam raksturojumam saistībā ar Kurta Levina un Roberta Houza vadības stilu teorijām. Trešajā nodaļā tiks aprakstītas vadītāja darbības izpausmes saistībā ar vienu vadības stilu, ko apskatīšu caur tādiem sociālpsiholoģiskiem procesiem kā konfliktu vadīšana un lēmumu pieņemšana. Darba noslēgumā, t.i., ceturtajā nodaļā tiks analizētas kopsakarības starp vadītāja personību un izvēlēto vadības stilu.…
